Juris Rozenvalds

Juris Rozenvalds dzimis 1953. gada 21. augustā Rīgā. Ir vienīgais bērns Imanta un Iraīdas Rozenvaldu ģimenē. Tēvs - nācis no Jelgavas, kur ieguvis arodizglītību, agri aiziet mūžībā, un dēlu kopš agras bērnības audzina māte ‒ skolotāja, skolas direktore, vēlāk administratore, un vecāmāte. Jura Rozenvalda bērnība paiet Rīgas klusajā centrā ‒ Rūpniecības ielā un tā apkaimē, bet vasaras tiek pavadītas Jūrmalā un dzimtas mājās netālu no Nītaures, kur tolaik saimniekojis vecāsmātes brālis.

Pabeidzis Rīgas 10. vidusskolu, iestājas Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) Filozofijas nodaļā, kuru pabeidz 1975. gadā.

“Filozofija ir viena no svarīgākajām cilvēces gara kultūras sastāvdaļām,” saka Juris Rozenvalds kādā 1974. gada publikācijā. [5]

Par Filozofijas nodaļu Jurim Rozenvaldam ir gaišas atmiņas, tā “[..] bija ļoti atvērta. Ja runā par mūsdienu Rietumu filozofijas studijām, tad mēs dzirdējām faktiski labākos lektorus, kas bija toreiz Padomju Savienībā”. [3]

“Gaisotne nodaļā bija pārsteidzoši brīva. [..] Filozofijas nodaļā patiešām veidoja savā ziņā nelielu, samērā noslēgtu intelektuālu vidi ‒ bija tēmas, par ko tur runāja, bet par ko nerunāja sabiedrībā”. [3]

Te pieminams arī kāds skandāls ap dziesmu, ko Otrā pasaules kara gados dziedājuši leģionāri. Juris Rozenvalds atceras: “Bija tāda tradīcija kā Filozofu balles [..] intelektuālā ziņā pietiekami interesanta padarīšana, asprātības. [..] kad mēs bijām piektā kursa studenti, filozofu ballē, kas notika nevis fakultātes telpās, bet Raiņa bulv. 19 ēdnīcā, nolēmām, ka izveidosim popūriju no dziesmām, ko esam dziedājuši. Nu un viena no dziesmām bija “Zilais lakatiņš”.”[3] Šāda repertuāra izvēle radījusi iebildumus no modrās LVU arodbiedrības pārstāves puses, kura arī bija uzaicināta uz šo pasākumu, bet, par laimi, nekādas nopietnas sankcijas pret “neapzinīgajiem” studentiem nesekoja.

1975. gadā Juris Rozenvalds uzsāk darbu LVU, kas kopš tā laika ir viņa vienīgā darba vieta. Pirmie 25 darba gadi pasniedzēja dzīvē ir saistīti ar Vēstures un filozofijas fakultāti (VFF), kur attīstās viņa akadēmiskā un zinātniskā karjera sākotnēji filozofijas, vēlāk politikas zinātnes nozarē.

No 1975. līdz 1980. gadam Juris Rozenvalds ir Filozofijas katedras asistents. 1980. gadā kļūst par vecāko pasniedzēju. 1988. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūtā aizstāv filozofijas zinātņu kandidāta disertāciju “Edmunda Huserla transcendentālais ideālisms un tā kritika fenomenoloģiskās kolas pārstāvju darbos”.

1988. gadā ievēlēts docenta amatā.

1988. gada martā, kad notiek pirmās demokrātiskās VFF dekāna vēlēšanas, no diviem kandidātiem ar balsu vairākumu par dekānu ievēl Juri Rozenvaldu. Kolēģi par labu šai kandidatūrai teic, ka viņš “... jau 80. gadu sākumā fakultātē bija parādījis sevi kā bezbailīgu un demokrātisku vadītāju”.[3]

Līdzās darbam VFF Juris Rozenvalds iesaistās Trešās Atmodas notikumos, vada Latvijas Tautas frontes (LTF) Politisko komiteju un raksta dažādu LTF dokumentu tekstus. Par nozīmīgu veikumu Jura Rozenvalds uzskata LTF Domes valdes 1989. gada 31. maija aicinājuma teksta izstrādi, ko nodrukā laikrakstā “Padomju Jaunatne”. Tajā pausta doma “par Latvijas Tautas frontes iestāšanos cīņā par Latvijas pilnīgu politisko un ekonomisko neatkarību, ārpus PSRS”.[9] 90. gadu sākumā aktīvi līdzdarbojas Latvijas Komunistiskās partijas šķeltniecībā un vada Latvijas Neatkarīgās Komunistiskās partijas Politisko komisiju. No šīs partijas vēlāk izveidojas Demokrātiskā darba partija. Ir viens no Tautas saskaņas partijas veidotājiem. Vēlāk no partiju lietām distancējas.

90. gados vada Filozofijas vēstures katedru un ir Filozofijas bakalaura studiju programmas direktors.

1992. gadā pēc Latvijas Zinātņu akadēmija veiktās nostrifikācijas procedūras Jurim Rozenvaldam piešķir filozofijas doktora grādu (Dr.phil.).

Kad 1992./1993. mācību gadā LVU VFF sāk darboties politikas zinātnes studiju programma, Juris Rozenvalds pievēršas šai jomai un 1994. gadā vienu semestri studē politikas zinātni maģistra programmā Norvēģijā, Oslo Universitātē (University of Oslo).

Juris Rozenvalds ir viens no Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) idejas radītājiem. 1999. gadā viņš kopā ar asoc. prof. Intu Brikši - Filoloģijas fakultātes Komunikācijas zinātnes nodaļas vadītāju, asoc. prof. Andri Runci no Vēstures un filozofijas fakultātes Politikas zinātnes katedras, asoc. prof. Aivaru Tabunu un Tāli Tisenkopfu no Vēstures un filozofijas fakultātes Socioloģijas katedras, piedalās LU SZF darbības programmas izveidošanā.

1999. gadā ievēlēts asociētā profesora amatā politikas filozofijā. 1999. gada vasarā uzsāk vadīt Politikas zinātnes katedru (vēlāk Politikas zinātnes nodaļu).

Kā VFF pasniedzējs docējis kursus: “Fenomenoloģija”, “Mūsdienu filozofija”, “Marksistiskās filozofijas kritisks apskats”, “Filozofijas pamati”, “Ievads politiskajā filozofijā”.

Kopš 2000. gada septembra Jura Rozenvalda darba vieta ir LU SZF.

Līdz 2004. gadam Juris Rozenvalds turpina vadīt Politikas zinātnes nodaļu.

Kopš 2004. gada ir LU profesors politikas zinātnē, apakšnozarē ‒ politikas teorija.

No 1999. līdz 2021. gada vasarai - Politikas zinātnes doktora studiju programmas direktors.

Jura Rozenvalda vadībā izstrādāti un aizstāvēti trīs promocijas darbi: “Nepiesaistītā intelektuāļa iesaistīšanās valsts pārvaldē: Rainis un Vaclavs Havels” (Inese Grumolte-Lerhe, 2016), “Interneta politiskās komunikācijas nozīme atklātības un elektroniskās demokrātijas attīstībā” (Visvaldis Valtenbergs, 2010), “Pilsoniskās sabiedrības diskurss modernajā politikas teorijā un tā elementi Latvijas politisko ideju vēsturē (Miķelis Valters un Pauls Šīmanis)” (Ivars Ījabs, 2007).

No 2004. līdz 2012. gadam ir LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) pētnieks, bet kopš 2012. gada ‒ vadošais pētnieks.

Divreiz ievēlēts LU SZF dekāna amatā. Pirmo reizi dekāna amatā no 2009. līdz 2013. gadam. Pēc dekānes Intas Brikšes negaidītās un pāragrās nāves 2014. gada 1. novembrī ir dekāna pienākumu izpildītājs. Otrreiz dekāns no 2015. līdz 2018. gadam.

2009. gadā LU SZF uzsāk sadarbības projekts ar Greifsvaldes Universitāti (University of Greifswald) Vācijā. Jura Rozenvalda docētā studiju kursa “Demokrātijas modeļi” ietvaros Politikas zinātnes studenti dodas mācību braucienus uz Greifsvaldes Universitāti, kur tiek lasītas lekcijas un organizēti kopīgi semināri studentiem no Latvijas un Vācijas.

No 2012. līdz 2013. gadam koordinējis valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” SZF īstenotos projektus.

2012. gadā LU SZF piedāvāto studiju programmu skaits pieaug, jo darbu uzsāk akadēmiskā maģistra studiju programma “Diplomātija”.

2016. gadā, lai piesaistītu studentus no ārvalstīm, pēc Jura Rozenvalda iniciatīvas tiek izstrādāta jauna akadēmiskā bakalaura studiju programma “Eiropas integrācija un globālā attīstība”. Juris Rozenvalds tiek apstiprināts par šīs programmas direktoru.

No 2019. līdz 2021. gadam Juris Rozenvalds vada darba grupu starpdisciplinārās doktora studiju programmas izveidošanai, kas tiek licencēta 2021. gada pavasarī un darbu uzsāk 2021. gada rudenī.

Juris Rozenvalds LU SZF docējis kursus: “Demokrātijas modeļi”, “Politikas teorijas pamatjautājumi”, “Politikas filozofija”, “Politikas teorijas filozofiskās problēmas”, “Politisko ideju vēsture”, “Eiropas civilizācijas”, “Taisnīguma problēmas mūsdienu pasaulē“, “Politikas teorijas vēsture (līdz 19. gs. vidum)” “Politikas teorijas vēsture (no 19. gs. otrās puses līdz mūsdienām)”.

Juris Rozenvalds no 1998. gada līdz 2021. gadam aktīvi darbojās LU Senātā un bija LU senators. No 2007. līdz 2010. gadam - LU Senāta priekšsēdētājs. Darbojies LU Senāta Stratēģijas komisijā, bijis tās priekšsēdētājs un loceklis. Darbojies pie LU zinātniskās attīstības stratēģiju izstrādes 2015. līdz 2020. gadam. Bijis LU Senāta Akadēmiskās komisijas loceklis.

Juris Rozenvalds bijis LU Socioloģijas, politikas zinātnes un komunikācijas zinātnes promocijas padomes loceklis, Politikas zinātnes nozares doktorantūras padomes priekšsēdētājs.

Šo gadu gaitā viņš darbojies dažādās LU profesoru padomēs: Filozofijas profesoru padomē, Filozofijas un ētikas profesoru padomē, Filozofijas, ētikas un reliģijas profesoru padomē. Šobrīd darbojas Plašsaziņas īdzekļu un komunikācijas, politikas zinātnes, socioloģijas un sociālā darba profesoru padomē un ir tās priekšsēdētājs.

Darbojies vairākās Doktorantūras skolas vadības padomēs. Bijis Doktorantūras skolas “Baltijas jūras reģiona valstu integrācija ES nozīmīgākās sadarbības dimensijās” vadības padomes locekli, Doktorantūras skolas “Politisko, sociālo un ekonomisko procesu analīze postpadomju telpā” vadības padomes priekšsēdētāja vietnieku, arī vadības padomes priekšsēdētājs.

Darbojies LU Kristapa Morberga stipendijas komisijā, bijis tās priekšsēdētājs.

Bijis LU Akadēmiskā apgāda pārraudzības komitejas pārstāvis sociālo zinātņu jomā.

Juris Rozenvalds saņēmis vairākus LU apbalvojumus ‒ LU ģerboņa sudraba nozīmi un vairākkārt LU rektora pateicības un atzinības rakstus.

Juris Rozenvalds līdz 2020. gadam bijis Latvijas Zinātnes padomes eksperts. Darbojies Latvijas Politologu asociācijā, un bijis viens no tās dibinātājiem, ir Latvijas Politologu biedrības valdes loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Politikas zinātnes apakškomisijas loceklis.

No 2004. līdz 2009. gadam vadījis Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīva centra organizētās Latvijas skolēnu zinātniskās konferences politoloģijas sekcijas sēdes un plenārsēdes, recenzējis skolēnu darbus.

Jura Rozenvalda galvenās pētnieciskās intereses saistītas ar demokrātijas teoriju, demokrātijas kvalitātes mērīšanu un novērtējumu, sabiedrības integrāciju un etnolingvistisko grupu attiecībām.

Šo gadu laikā Juris Rozenvalds bijis zinātniskais redaktors visiem LU SZF SPPI līdz šim iznākušajiem Latvijas demokrātijas novērtējuma izdevumiem: ”Cik demokrātiska ir Latvija: demokrātijas audits (2005‒2014)” (2014), “Cik demokrātiska ir Latvija: demokrātijas monitorings, 2005‒2007” (2007), “Cik demokrātiska ir Latvija: demokrātijas audits” (2005) (latviešu un angļu valodā), kā arī izdevumam “Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes” (2014), kas tapis valsts pētījuma programmas “Nacionālā identitāte” ietvaros. Bijis galvenais redaktors izdevumam “Pārskats par tautas attīstību 2008/2009. Atbildīgums” (2009), zinātniskais recenzents izdevumiem: “Nacionālsociālisma ideoloģija un tās izpausmes Latvijā” (2016), “Pilsoniskā sabiedrība” (2012).

Tapuši raksti jau minētajos Latvijas demokrātijas novērtējumam veltītajos izdevumos, kā arī izdevumā “Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība?” (2010).

Ir vairāku filozofijas vēstures grāmatu līdzautors, piem., “Rietumeiropas filozofija 14.‒18. gs.” (2008), “Viduslaiku filozofija”(2007) u. c.

Gandrīz 30 gadus Juris Rozenvalds aktīvi skaidro un komentē Latvijas politiskos procesus latviešu un krievu valodā iznākošajos drukātajos un raidošajos Latvijas un ārvalstu medijos.

Dati izgūti no Web of Science, SCOPUS un LU publikāciju un vēstures datubāzes. Skatīts 06.10.2021.