LU rektora Jura Zaķa rīkojums “Par Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes izveidi”. Rīkojums paredz izveidot darba grupu un izstrādāt darbības programmu sociālo zinātņu studiju un pētniecības restrukturizācijai Latvijas Universitātē. Darba grupas sastāvs: asoc. prof. Inta Brikše - Filoloģija fakultātes Komunikācijas zinātnes nodaļas vadītāja, asoc. prof. Juris Rozenvalds - Vēstures un filozofijas fakultātes Politikas zinātnes katedras vadītājs, asoc. prof. Aivars Tabuns - Vēstures un filozofijas fakultāte, Tālis Tisenkopfs- Vēstures un filozofijas fakultāte Socioloģijas katedras vadītājs. 1999. gada sākumā aktīvās sarunās par Sociālo zinātņu fakultātes nepieciešamību piedalījies iepriekšējais Vēstures un filozofijas fakultātes Politikas zinātnes katedras vadītājs asoc. prof. Andris Runcis.

LU Senāts nolemj izveidot Latvijas Universitātē Sociālo zinātņu fakultāti uz politikas zinātnes, socioloģijas (t. sk. sociālā darba) un komunikācijas zinātnes studiju programmu bāzes un apstiprināt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes nolikumu.

LU rektora Jura Zaķa rīkojums par “Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes  izveidošanu”. Rīkojums paredz no  Filoloģijas  fakultātes  Latvijas Universitātes (LU) Sociālo  zinātņu  fakultātes (SZF)  sastāvā  iekļaut Komunikācijas  studiju  nodaļu  ar  Multimediju  studiju  un  Komunikācijas studiju  metodikas  un  informācijas  centru, no  Vēstures  un  filozofijas  fakultātes: Politikas  zinātnes  nodaļu  ar  Politikas  zinātnes  katedru un Socioloģijas  nodaļu  ar Socioloģijas  katedru.  Par fakultātes dekāna vietas izpildītāju ieceļ  asoc. prof.  Intu  Brikši. Pēc šī rīkojuma sākas intensīvs darbs, lai tiktu nodrošināta gan telpu sagatavošana mācību un pētnieciskajam darbam, gan reflektantu reģistrācija LU SZF studiju programmās, gan LU SZF iekļauto  struktūrvienību  pārcelšana  no  līdzšinējām  telpām  uz  Lomonosova  ielu  1. 

LU SZF dekānes amatā tiek apstiprināta Dr.paed., asoc.prof. Inta Brikše.

LU Senāta sēde jaunatvērtajā  fakultātē. Sēdi atklāj Senāta priekšsēdētājs prof. Mārcis Auziņš, kurš uzsver, ka fakultāte radās lielu un smagu diskusiju rezultātā. Viņš pauž cerību, ka fakultāte pieņemsies spēkā. Dekānes Intas Brikšes apsveikumam seko Universitātes vadības ziņojums. Pēc sēdes Inta Brikše teic uzrunu. Uz neoficiālo daļu visi sapulcējas fakultātes bibliotēkā, kurā lasāmviela “neguļ plauktos”, bet ir glīti “sačupota” turpat uz grīdas.

LU SZF apmeklē pirmais ārzemju viesis. Ungārijas Republikas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks NATO Dr. Andrašs Šimoņi (Andras Simony). Viņš uzstājas ar lekciju par Ungārijas sadarbību ar NATO politisko un tiesisko jautājumu sfērā.

LU SZF atklāšanas svētki. Lūk, ko par 13. fakultātes atklāšanu raksta Universitātes Avīze!
Lase, Anda. Studenti par savu jauno fakultāti. Universitātes Avīze, 2000, 14.nov. 3.lpp.
Liepiņa, Gita. 13. fakultāte LU. Universitātes Avīze, 2000, 14.nov. 3.lpp

LU SZF Politikas zinātnes nodaļā tiek izveidots  Eiropas studiju un politikas zinātnes informācijas centrs. Centra mērķis ir vākt un izplatīt informāciju par Eiropas vēsturi un mūsdienām, kā arī dažādiem politikas zinātnes jautājumiem. Šī mērķa ietvaros Centrs nodrošina mācību un pētnieciskās programmas ar nepieciešamiem materiāliem, rada studentiem, pētniekiem un citiem interesentiem iespējas saņemt un izplatīt informāciju Eiropas studiju un politikas zinātnes jomā, organizē izglītojošā rakstura pasākumus, gatavo mācību materiālus par Eiropas studiju un politikas zinātnes jautājumiem.

Jau trešo gadu tiek pasniegta Cicerona un Mērfija balva. Tās piešķiršanu organizē LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas Reklāmas praktikums sadarbībā ar Zinātņu akadēmiju, Saeimas preses dienestu un Sabiedrības integrācijas padomi. Balvu piešķir nominācijās “Par mērķtiecīgu ieguldījumu Latvijas žurnālistikā”, “Par sekmīgu darbu Latvijas politikā”, “Par emocionālāko reklāmas kampaņu” un “Par labāko PR kampaņu”. Ar īpašu Mērfija balvu tiek atzīmēta izcilākā neveiksme šajās jomās.

Uz LU SZF no Filoloģijas fakultātes tiek pārcelta Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa ar tās apakšstruktūrvienību Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centru. Līdz ar to LU SZF veido šādas nodaļas: Komunikācijas studiju nodaļa, Politikas zinātnes nodaļa, Socioloģijas nodaļa, Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa.

LU SZF notiek seminārs “University PR and Media”.

Eiropas Komisijas viceprezidenta Neila Kinnoka (Neil Kinnock) vizīte LU SZF. Vizītes laikā ar studentiem tiek diskutēts par Latviju, Eiropas Savienību un valsts suverenitāti.

Tiek izrādīta studentu veidotā zinātniskā izrāde “Ojārs Vācietis un viņa laiks”, kas veltīta dzejnieka 70 gadu jubilejai.
Vienlaicīgi ar šo izrādi notiek Komunikācijas zinātnes bakalaura programmas studentu zinātnisko rakstu krājuma “Domino 1” atvēršanas svētki. Grāmatas pirmsākums bija profesores Vitas Zelčes kurss “Latvijas padomju kultūras vēsture”. Tā noslēgumā radās doma, ka vajadzīgs studentu zinātnisko rakstu krājums. Darbos pētīts tieši padomju laiks. Par grāmatu ir lepnums visiem - autoriem, redaktoriem, dekānei Intai Brikšei, kura izdevuma prezentācijā atzīmēja, ka studenti ir sākuši rakstīt sociālo vēsturi. Pētniecībā iegūtās zināšanas dos iespēju savādāk paraudzīties, piemēram, uz savu vecāku rīcību un izprast to. Padomju laikā cilvēki socializējās citā vērtību un kultūras sistēmā, un pāreja uz jauno laiku nenotiek vienas dienas laikā. Izrādes laikā, lai radītu atbilstošu noskaņu, pasākuma rīkotāji bija salīmējuši padomju laika plakātus ar dažādiem saukļiem, piemēram, “Lai dzīvo Padomju Latvija!”, “Komunisms un alkoholisms – nesavienojami jēdzieni!” u.c. Pasākuma ietvaros tika prezentēta studentu veidotā filma “Kā lai noņem to, kas pieaudzis pie sirds?”, kas tapusi Gusta Kikusta vadībā. Tajā studenti reflektē par padomju laiku, sevi definējot kā pēdējo padomju paaudzi.

LU SZF Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļas un Zviedrijas Borosas koledžas universitātes studentu kopīgi organizētais 12.starptautiskais simpozijs BOBCATSSS ar galveno tēmu – “Bibliotēka un informācija multikulturālā vidē”. BOBCATSSS ir ikgadējs starptautisks simpozijs, kura mērķis – sekmēt bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nozares attīstību, veicināt studentu pētniecisko darbību un starptautisko informācijas apmaiņu teorijā un praksē.

LU SZF prezentē zinātnisko rakstu krājumu “Agora 2”. Krājuma tēma ir “Vilis Lācis: divu Latviju naratīvi, sociālais/sociālistiskais reālisms” un tajā apkopoti zinātniski raksti, kas tapuši, īstenojot Komunikācijas studijas nodaļas pasniedzēju un studentu kopējo zinātnisko projektu par masu kultūras diskursu un kultūras lomu sovjetizācijā. Notiek arī zinātniskā konference “Naratīvs par/pret Latviju”, kas iegūst plašu mediju uzmanību.

Asins donoru diena LU SZF.

LU SZF paspārnē tiek izveidots LU Sociālo un politisko pētījumu institūts. LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI) tiek nodibināts ar mērķi attīstīt Latvijas sociālo zinātņu potenciālu, veicināt Latvijas zinātnieku sadarbību Latvijas un starptautiskajā mērogā, un kalpot sabiedrībai tās problēmu analīzē un attīstības prognozēšanā, sekmēt zinātnē pamatotas pārmaiņas Latvijas sociālajos un politiskajos procesos. Tā pirmais direktors ir prof. Viesturs Zanders. Par 2004.gada nozīmīgāko veikumu uzskatāms projekts “Demokrātijas audits”, kurš īstenots ar Stratēģiskās analīzes komisijas atbalstu.

LU SZF tiek atklāta jauna multifunkcionāla zāle. Zālē ir 242 vietas un tā ir aprīkota ar modernu audiovideotehniku un multiprojektoru. Fakultātē ir izveidots LU SZF SPPI, viens no kura mērķiem ir organizēt konferences, paneļdiskusijas, lai veicinātu studentu līdzdalību zinātniski pētnieciskajā darbā. Zāli varēs izmantot arī ikdienas lekcijām, tāpat to var transformēt arī par aktu zāli.

Jaunzēlandes ārlietu un tirdzniecības ministrs Fils Gofs (Phil Goff) viesojas LU SZF ar lekciju “Jaunzēlandes loma starptautiskajā politikā. Nākotnes perspektīvas”.

LU fakultāšu prezentācijas pasākums “LU dārzs” Vērmanes dārzā.

Dzīve LU SZF dienesta viesnīcā.

Mediju diena. Pirmo reizi Baltijā mediju dienu rīko trīs universitātes. Latvijā šo pētījumu veic LU SZF Komunikācijas studiju nodaļa. Pētījumā var piedalīties jebkurš interesents, uzrakstot eseju “Mana mediju diena”. Cilvēki tiek aicināti pierakstīt savu medija lietotāja pieredzi vienas dienas garumā, neslēpjot savas personiskās domas un izjūtas. Latvijā projekta vadītāja ir LU SZF lektore Anda Rožukalne.

LU SZF notiek diskusija “Tautas attīstība Latvijas reģionos”. Diskusijā piedalās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga.

Komunikācijas studiju nodaļas studentu zinātnisko rakstu krājumu “Agora. Identitāte: nācija, sociālā grupa” un “Domino 2” atvēršanas svētki.

Konferences “Robežu paplašināšana: identitātes un kopienas” ietvaros Stratēģiskās analīzes komisijas, LU SZF SPPI pētnieki un studenti iepazīstina ar jaunākajiem pētījumiem par dzīves kvalitāti, demogrāfiju un citiem aktuāliem mūsdienu sabiedrības jautājumiem.

“Pārskata par tautas attīstību 2004/2005. Rīcībspēja reģionos” svinīgs atvēršanas pasākums LU Mazajā aulā. Pārskata tēma ir reģionālā attīstība, un tā sagatavošanu no ANO Attīstības programmas UNDP pagājušogad pārņēmis LU SZF SPPI sadarbībā ar reģionālajām augstskolām un citiem partneriem. Pārskatā aplūkota cilvēku iespēju nevienlīdzība reģionos un vērtēta reģionālās attīstības politikas nozīme tās pārvarēšanā. “Lai Latvijā turpinātos tautas attīstība, ikvienam cilvēkam ir jāapzina un jāprot izmantot tās iespējas, kas viņam ir pieejamas. Savukārt valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju uzdevums ir veicināt nosacījumus, kas rosina cilvēku motivāciju aktīvi darboties,” pārskata atklāšanā teica tā galvenā redaktore Aija Zobena.

Iznāk asoc. prof. Vitas Zelčes un komunikācijas zinātnes maģistrantes Vinetas Sprugaines grāmata “Marginālās jeb 1376. fonds”, kas vēsta par prostitūciju Rīgā 20.gs. pirmajā pusē un tās komunikāciju vēsturiskajā un mūsdienu telpā.

Informācijas dienas LU SZF.

LU SZF notiek Komunikācijas studiju nodaļas studentu zinātnisko rakstu krājuma “Domino 3” atvēršanas svētki.

LU SZF notiek projekta “Nabadzība, sociālā palīdzība un sociālā iekļaušana – attīstības tendences Latvijā un Igaunijā salīdzinošā skatījumā” noslēdzošā konference.

Uzņemta filma par LU SZF. Filma stāsta par studiju iespējām četrās fakultātes nodaļās, iepazīstinot ar studentiem, pasniedzējiem un fakultātes absolventiem, kuru karjera liecina par nākamo studentu iespējām.

Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa tiek pārdēvēta par Informācijas un bibliotēku studiju nodaļu.

LU SZF Komunikācijas studiju nodaļa laidusi klajā ceturto analītisko rakstu krājumu “Agora”, kas veltīts 1905. gada revolūcijai Latvijā.

Veikts pētījums par jauniešu kultūraktivitātēm un integrāciju. LU SZF speciālistu grupa prof. Aivara Tabuna vadībā veiktā pētījuma “Jauniešu kultūraktivitātes un nacionālā integrācija” rezultāti apkopoti izdevumā “Kultūras. Jaunieši. Mediji”.

LU SZF pielaiko “jaunu kleitu”. Šoruden jaunākā no visām fakultātēm – LU SZF atzīmē savu sesto dzimšanas dienu. Svinīgi tiek atklāta jaunā mājaslapa.

Noslēdzas doktorantūras studiju popularizēšanas projekts “ProComDoc”. “ProComDoc” ir starptautisks projekts, kas tapis sadarbībā ar Eiropas universitāšu asociāciju, lai pārliecinātu sabiedrību un biznesa vidi par doktora studiju un zinātniski pētnieciskā darba nozīmi Latvijā un Eiropā. Projekta partneri ir Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Polijas, Spānijas un Latvijas universitātes. Vairāki LU doktoranti – Renārs Erts, Aija Lulle, Jānis Šīre, kā arī Marita Zitmane, Mārtiņš Kaprāns “ProComDoc” ietvaros devās uz Spāniju, kur mācījās veidot projektus, kas veicina izpratni par doktorantūru. Projekta ietvaros tika izveidots buklets “Kāpēc doktorantūra? Latvijas Universitātes veiksmes stāsti”.

Zinātniskā rakstu krājuma “Sociālā atstumtība un sociālā iekļaušana: situācijas izvērtējums Latvijā” atvēršana.

Rīgas pils Ģerboņu zālē tiek atvērta grāmata “Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums”, ko izdevusi Stratēģiskās analīzes komisija un LU SZF SPPI.

Izdevuma “Latvijas Republikas 9. saeimas vēlēšanu kampaņa; priekšvēlēšanu publiskā telpa” atklāšana.

LU SZF bibliotēkā otrajā stāvā atklāj kluso lasītavu. Līdz ar to bibliotēkā ir divas reizes vairāk darba vietu un trīs reizes vairāk datoru nekā līdz šim.

LU SZF studenti ANO simulācijā Ņujorkā. Stratēģiskās analīzes komisijas īstenotā projektā sadarbībā ar LU SZF un Latvijas Republikas Ārlietu ministriju pirmo reizi ANO simulācijā Ņujorkā (ASV) piedalās studentu komanda no Latvijas. ANO simulācijā piedalās vairāk nekā 4 000 augstskolu studentu no 31 ANO dalībvalsts, lai veidotu iemaņas diplomātijā un kompromisu mākslā, izjustu multilaterālās diplomātijas un starptautisko attiecību dinamiku, izspēlētu lēmumu pieņemšanu dažādās ANO institūcijās un specializētajās aģentūrās cilvēktiesību, ekonomiskās un sociālās attīstības, reģionālo konfliktu, vides, sieviešu un bērnu tiesību un citās globālajai drošībai nozīmīgās jomās.

Ministru prezidenta zālē Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane un LU SZF dekāne Inta Brikše paraksta līgumu par sadarbību komunikācijas jomā starp Valdības komunikācijas koordinācijas padomi un LU SZF.

LU SZF notiek Baltijas Mediju pētnieku asociācijas gadskārtējā tikšanās.

LU SZF Komunikācijas studiju nodaļa pirmo reizi angļu valodā ir izdevusi studentu zinātnisko rakstu krājumu “Domino 4”. Tajā apkopotas pagājušā gadā notikušā starptautiskā komunikācijas un žurnālistikas studentu foruma “Be the First” dalībnieku publikācijas.

Iznāk grāmata “Parlamentārais diskurss Latvijā”. LU Akadēmiskā apgāda izdotā grāmata ir Universitātes pētnieciskā projekta “Politiskais diskurss Latvijā: dienaskārtība, aktori, kultūra” rezultāts. Šajā projektā piedalījās ne tikai pētnieki no LU SZF, bet arī no Rīgas Stradiņa universitātes un Vidzemes Augstskolas.

Konference “Latvijas masu mediju loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā”.

LU SZF viesojas un konferenci “Valsts pārvalde: quo vadis?” atklāj LR Ministru prezidents Aigars Kalvītis un LU rektors prof. Mārcis Auziņš. Šajā dienā LU SZF sadarbībā ar Valsts kanceleju pirmo reizi īsteno Karjeras dienas.

Tiek atklāta LU SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas 60 gadu jubilejai veltītā starptautiskā konference “Personība. Informācijas telpa”.

Ar piemiņas brīdi Matīsa kapos un diskusijām par pieminekļu nozīmi mūsdienās LU SZF tiek atvērta grāmata “Zīmes. Mēs. Pieminēšana. Piektais gads”. Grāmata iznāk ar Valsts Kultūrkapitāla atbalstu, tā apkopo komunikācijas zinātnes studentu un mācībspēku projektā fiksētas Piektā gada piemiņas vietu fotogrāfijas. Šī grāmata iezīmē sociālās atmiņas pētījumu sākumu LU SZF.

Rīgas pils Ģerboņu zālē LU SZF dekāne Inta Brikše saņem Latvijas Republikas apbalvojumu – Atzinības krustu, ko piešķir par izcilu Tēvijas mīlestību un sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes un izglītības darbā.

LU SZF SPPI izdot rakstu krājumu “Latvijas–Krievijas attiecības: vietējā un starptautiskā dimensijā”.

Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs LU SZF uzstājās ar vieslekciju par Krievijas iekšpolitikas aktuālajiem jautājumiem pēc 2000. gada.

Grāmatas “Pārskats par tautas attīstību 2006/2007. Cilvēkkapitāls: Mans zelts ir mana tauta?” atvēršana. Jaunajā pārskatā Latvijas pazīstamākie sociālo zinātņu pētnieki par analīzes objektu izvēlējušies cilvēku un viņa vērtības kā aktīvo rīcībspējas nesēju, tā atklājot būtiskus indivīda ekonomiskās darbības, kā arī personiskās un sociālās labklājības nosacījumus.

Stratēģiskās analīzes komisijas īstenotā projekta ietvaros lielākajā ANO lēmumu pieņemšanas debašu turnīrā Ņujorkā piedalās un Gruziju pārstāv Latvijas studentu komanda - LU SZF politikas zinātnes studenti.

LU Akadēmiskais apgāds laidis klajā grāmatu “Latvija 2020. Nākotnes izaicinājumi sabiedrībai un valstij”. Izdevumā gan Latvijas, gan ārvalstu pētnieki runā par Latvijas ilgtermiņa attīstības iespējām un riskiem. Grāmatā iekļautajos rakstos dažādu politikas jomu eksperti ir izvērtējuši Latvijas pašreizējo situāciju un analizējuši aktuālās tendences pasaulē, lai noteiktu Latvijas nākotnei svarīgākos jautājumus un veiksmīgas attīstības priekšnoteikumus. Rakstu autori ir LU SZF Politikas zinātnes nodaļas mācībspēki, vieslektori, doktoranti un absolventi.

LU SZF SPPI prezentē grāmatu “Manufacturing Enemy Images? Russian Media Portrayal of Latvia”. Pēc grāmatas prezentācijas notiek diskusija “Atkusnis beidzies – kas notiks tālāk Latvijas-Krievijas attiecībās?”.

Prof. Ābrama Kleckina 75 gadu jubilejas svinības. Ar ziediem, sirsnīgākajiem vārdiem un pateicību par dzīves viedumu 17. oktobra pēcpusdienā LU SZF pulcējās tie, kas vēlējās sveikt profesoru Ābramu Kleckinu viņa septiņdesmit piektajā jubilejā. Universitātes rektora deleģēts, sveikt profesoru ieradās LU prorektors Juris Krūmiņš, kas atzina, ka profesora Kleckina darbība ir labi redzama publiskajā telpā, bet tāpēc vēl jo vairāk atbildības pārpilna. Profesors Ābrams Kleckins ir viens no studentu cienītākajiem un mīlētākajiem pasniedzējiem, kurš Universitātē ir nostrādājis vairākus gadu desmitus. Allaž apbrīnota un cienīta ir Ābrama Kleckina erudīcija un dziļās zināšanas pasaules un Latvijas kino jomā.

Notiek LU SZF SPPI organizētā starptautiskā konference “Laba pārvaldība Baltijas valstīs”. Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēki, maģistranti un doktoranti otro gadu realizē LU finansētu pētniecības projektu “Žurnālistikas kultūras attīstības raksturojumi un perspektīvas Latvijā (1990–2009)”. Konferencē tiek prezentēta viena no projekta daļām – pētījums, kura mērķis ir noskaidrot, kā žurnālisti atspoguļojuši 2008. gada valsts budžeta samazinājumu un 2009. gada budžeta veidošanas procesu un vai ir sekojuši līdzi 9. Saeimas partiju priekšvēlēšanu programmās dotajiem solījumiem. Otrs pētnieciskais projekts aplūkoja citu nozīmīgu komunikācijas tēmu – maģistrantūras studenti analizēja publiskās komemorācijas komunikatīvos aspektus.

Klajā nāk zinātnisko rakstu krājums par priekšvēlēšanu laiku Latvijā – “Politiskā komunikācija, ētika un kultūra Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanās”. Krājumā analizēti politiskās kultūras un ētikas aspekti, kam bijusi tieša un netieša, apzināta un neapzināta ietekme uz vēlētāju izvēli un rezultātiem. Grāmata tapusi LU SZF SPPI.

Turcijas Republikas ārlietu ministrs Ali Babadžans (Ali Babacan) viesojas LU SZF, lai nolasītu lekciju “Turcija ES. Kopīgu reģionālo interešu stiprināšana”.

LU SZF notiek interneta vidē iznākoša akadēmiska žurnāla “Atslēgvārdi/ Keywords” prezentācija un diskusija. Žurnāla atklāšanas pasākumu papildina diskusija par sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Žurnāls veidots, lai dotu iespēju sociālo un humanitāro zinātņu jomas doktorantiem un jaunajiem speciālistiem publicēt savus akadēmiskos pētījumus izvēlētajā zinātnes nozarē.

Jesajas Berlina memoriālās auditorijas un Jesajas Berlina simtgadei veltītās konferences atklāšana LU SZF. Konferenci atklāj Berlina simtgades fonda patronese bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. 1909. gadā Rīgā dzimušais sers Jesaja Berlins (1909 – 1997) ir viens no 20.gadsimta otrās puses redzamākajiem politiskajiem domātājiem, kura intelektuālais mantojums pieskaitāms mūsdienu politikas teorijas zelta fondam. Viņa izstrādes par politisko brīvību, vērtību plurālismu un citām problēmām joprojām ir plaši diskutēts temats politikas zinātnieku vidū; arī Berlina uzskati par dažādiem praktiskās politikas jautājumiem nodarbina mūsdienu politiķus un politikas plānotājus.

Darbu dekāna amatā uzsāk Dr. phil., prof. Juris Rozenvalds.

Zinātnieku nakts ietvaros notiek LU vēsturei veltīta performace “Laika mašīna: Mistēriskā performace”, kurā LU SZF komunikācijas zinātnes doktoranti un maģistranti iemiesojās LU pirmo desmitgadu rektoru un prorektoru, profesoru un studentu tēlos.

Izstādes “No nezināmā uz zināšanām” atklāšana un LU jubilejas grāmatas “Latvijas Universitāte 90. gados: Dzīve” atvēršana. Grāmata tapusi kā LU SZF studentu un mācībspēku projekts un populārā veidā pārlūko LU vēsturi deviņdesmit gadu ilgumā.

Jesajas Berlina auditorijā “Kapuscinski lectures” projekta ietvaros notiek pasākums “Eiropas Savienības attīstības sadarbības politika un jaunās donorvalstis”. Lekciju “Eiropas Savienības attīstības sadarbības politika līdz 2030. gadam” lasa Vācijas Attīstības Institūta direktors Dr. Dirks Mesners (Dirk Messner), kurš ir daudzu grāmatu un publikāciju autors, kas veltītas klimata pārmaiņu un attīstības jautājumu tematikai, kā arī globālās pārvaldības jautājumiem. “Kapuscinski lectures” projektu finansē Eiropas Komisija. Projektu realizē ANO programma sadarbībā ar LU. “Kapuscinski lectures” projekta ietvaros 12 jaunajās ES dalībvalstīs tiek organizētas lekcijas un diskusijas, kas veltītas attīstības sadarbības jautājumiem. Pasākumu sērija ir veltīta izcilā poļu žurnālista un rakstnieka Rišarda Kapušciņska (1932-2007) piemiņai. Pēc lekcijas notiek diskusija par tēmu “Jaunās donorvalstis un attīstības sadarbības politika ekonomiskās krīzes apstākļos”.

Diskusija “Partizānu mārketings: Tele 2 meteorīta gadījums”. “Mēs ejam tik tālu, ka ne tikai pārkāpjam tos likumus, kas ir rakstīti, bet arī tos, kas nav rakstīti”, pirms ķieģeļa paņemšanas un LU SZF auditorijas loga stikla izsišanas, savā prezentācijā saka ”Fuse” partizānu aģentūras direktors Gatis Mūrnieks. Ar šo piemēru viņš piedaloties LU SZF rīkotajā diskusijā ”Partizānu mārketings: Tele 2 meteorīta gadījums”, telekomunikācijas kompānijas akciju nodemonstrē kā bezmērķīgu.
Video

LU notiek forums “Sociālās politikas veicināšana – ieguldījums nākotnē”. Foruma laikā tiek sniegts skatījums uz valstu sasniegumiem, problēmām un vīzijām sociālās politikas jomā, kā arī diskutēts par darba tirgus, demogrāfijas un sociālās labklājības savstarpējo saistību, izceļot sociālās labklājības problemātiku ģimenes politikā, veselības apdrošināšanas garantēšanā un pensiju un bezdarba pabalstu nodrošinājuma jautājumos.

Profesora Normana Deivisa (Norman Davies) lekcija un diskusija “II Pasaules karš Eiropā – bez vienprātības”. Dienu iepriekš Ārlietu ministrijā tika atklāts profesora Normana Deivisa grāmatas „Eiropas vēsture” tulkojums latviešu valodā.

Pasaku konkursā, kurš izsludināts par godu LU 90 gadu jubilejai, uzvar LU SZF Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas 1. kursa studente Līva Brice.

LU SZF SPPI sagatavotā izdevuma ”Pārskats par tautas attīstību 2008./2009. Atbildīgums” atvēršanas svētki, kas norisinājās LU SZF. Pasākumā piedalās arī Valsts prezidents Valdis Zatlers un LU rektors Mārcis Auziņš. Šis ir desmitais Latvijas pētnieku sagatavotais “Pārskats par tautas attīstību” un trešais, kuru sagatavojis LU SZF SPPI sadarbībā ar partneriem no Rīgas un reģionālajām augstskolām. 2008./2009. gada pārskata uzmanības centrā – plaši sazarotā atbildības problēma.

Jesajas Berlina auditorijā notiek LU 68. zinātniskā konference LU SZF plenārsēde “Latvijas sociālo zinātņu izaicinājumi 21. gadsimtā”, kura veltīta fakultātes 10 gadu jubilejai.

Grāmatas “Socioloģija Latvijā” atvēršanas svētki.

Fakultātes 10 gadu jubilejai veltīts video. Fakultātes veidotāji dalās atmiņās par 10 gadu laikā paveikto - remontdarbiem, telpu apgūšanu, paplašināšanos, datorklases un bibliotēkas izveidošanu, darbu pie studiju programmām. Intervijas ar pirmo dekāni Intu Brikši, esošo dekānu Juri Rozenvaldu, izpilddirektori Gitu Blaua u.c.
Video

UNESCO konsultants Abdelazizs Abids (Abdelaziz Abid) viesojas LU SZF, lai nolasītu lekciju “Mediju un informācijas lietotprasme”.

Notiek pirmās Novadu spēles. “Novadu spēles” ir iespēja satiksies ar citu novadu jauniešiem un izvērtēt sava novada attīstības iespējas, kā arī diskutēt par jauniešu lomu sava reģiona un Latvijas nākotnes veidošanā. Spēles gaitā katram dalībniekam bija iespēja uzzināt daudz jauna par LU SZF, tās studentiem un mācībspēkiem. Socioloģijas studenti un pasniedzēji iepazīstināja ar sociologa profesiju un pētījumiem par reģionu attīstību, pastāstīja par sociālo zinību vietu kopējā izglītības sistēmā un noderīgumu Latvijas kopējai attīstībai. Spēlē piedalījās novadu komandas, kas skolotāja konsultanta vadībā sagatavoja mājasdarbus – uz pētījumiem balstītus attīstības plānus par sava novada vietu reģiona attīstībā – un piedalījās erudīcijas konkursā par reģionālās attīstības jautājumiem.
Video

Tiek izveidots LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas portāls www.mansmedijs.lv.

LU SZF studentu flashmob jeb zibakcija pie Raiņa pieminekļa.

Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā ar jauno mācību gadu tiek piedāvāta jauna otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma “Dokumentu un arhīvu pārvaldība”. Tā ir iespēja vienlaikus iegūt profesionālo maģistra grādu un 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju “Dokumentu sistēmu vadītājs” ar atbilstošu sertifikātu.

Grāmatas “Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība? Sasniegumu, neveiksmju un izaicinājuma audits” atvēršanas svētki un diskusija par integrācijas politiku.

Pirmsvēlēšanu publiskā diskusija par izglītību un zinātni.

Pirmoreiz Latvijas vēsturē dienas gaismu ierauga studentu veidotais televīzijas tipa raidījums “Kivi”, kuru kopā ar studentiem izveidoja pasniedzējs un Latvijas mediju vides pārzinātājs Rolands Tjarve.
Video

Politologu Ziemassvētku balle. Balles laikā viena no tradīcijām ir noskatīties iepriekš veidotus sižetus par Politikas zinātnes nodaļas studentu dzīvi.
Video

Atklātā vieslekcija “Iekšpolitiskā situācija Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām”.

Diskusija “Jaunieši un mediji”.

LU SZF notiek grāmatas “The Geopolitics of History in Latvian-Russian Relations” atvēršanas svētki un diskusija par vēstures jautājumiem Latvijas un Krievijas attiecībās. Grāmatas tēmas aktualitāte piesaista plašu loku ārvalstu diplomātu, NVO pārstāvju, vēsturnieku, politiķu, akadēmiķu, studentu un citu interesentu, un diskusijā par vēstures jautājumiem piedalās vairāk nekā 50 dalībnieku.

Latvijā, Pumpuros, norisinājās 3. starptautiskā vasaras skola kognitīvajās zinātnēs un semantikā. To organizē LU SZF Kognitīvo zinātņu un semantikas centrs sadarbībā ar Kanzasas Valsts universitāti (ASV) un Toronto Universitāti (Kanāda).

Rīgā norisinājās Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra un Baltijas audiovizuālo arhīvu padomes organizētā starptautiskā skaņas un attēla dokumentu saglabāšanas speciālistu vasaras skola “SOIMA 2011”. Tajā piedalījās dokumentu saglabāšanā iesaistītie profesionāļi un nozarē strādājošie studenti no Baltijas reģiona, kā arī no ASV, Austrālijas, Beļģijas, Botsvānas, Francijas, Gvatemalas, Haiti, Itālijas, Kanādas, Kenijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Serbijas, Vācijas un Zimbabves. Organizēšanā piedalījās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un LU SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa.

Pirmsvēlēšanu publiskā diskusija ar Ministru prezidenta amata kandidātiem.
Video

Jūtas (Utah) Universitātes politikas zinātnes asociētā profesora Tada Halla (Thad Hall) vieslekcija “Sociālo mediju loma vēlēšanu procesā”.

Diskusija par Latvijas prezidentūras prioritātēm Eiropas Savienībā.

Starptautiska konference “Lisabonas līgums: Eiropas Parlaments un tā jaunās pilnvaras”.

LU SZF SPPI izdevuma “Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja” atvēršanas svētki.

Pietuka Krustiņa balvas nominācijā “Gada cilvēks politikā” pasniegšana Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Balva izveidota par īpašiem nopelniem politikā un politikas zinātnē Latvijā.

Četru grāmatu: “(Divas) puses: latviešu kara stāsti”, “Karojošā piemiņa. 16. marts un 9. maijs”, “(Ne)izstāstītā vēsture. Skola. Mājas. Atmiņa” un “Pēdējais karš: atmiņa un traumas komunikācija” atvēršanas svētki. Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” veikums pirmajos divos posmos. Visu projekta laikā tapušo grāmatu – uzmanības lokā ir Latvijas sabiedrības sociālā atmiņa, kas katrā grāmatā aplūkota citā aspektā.

Publiskās debates Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kandidātiem.

“Novadu spēles” skolēniem.

Tiek paziņoti LTV1 raidījuma “100 g kultūras” gada balvas “Kilograms kultūras” ieguvēji. Tas ir priecīgs notikums arī virknei LU pētnieku, jo grāmata “(Divas) puses. Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās” saņēma balvu kā gada notikums literatūrā. Kopš grāmatas atvēršanas svētkiem decembra vidū tā ir nokļuvusi arī grāmatu veikala “Valters un Rapa” visvairāk pirkto grāmatu topā.

Parakstīts LU un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas nodomu protokols par Sociālās atmiņas pētniecības centra izveidi. Dokumentu paraksta kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un LU rektors Mārcis Auziņš. Sociālās atmiņas pētniecības centra izveides iniciatore ir LU SZF prof. Vita Zelče, kura Latvijā jau desmit gadus attīstījusi sociālās atmiņas pētniecības virzienu, piesaistot tam daudzus jaunus zinātniekus.

LU Mazajā aulā notiek pretrunīgi vērtētas personības - Veras Kacenas dokumentālā romāna “Kājāmgājējs karā” atvēršanas svētki. “Šī grāmata ir uzrakstīta pirms 40 gadiem un pieder latviešu dokumentālās prozas “atvilktnes literatūras” mantojumam. Autore to nerakstīja publicēšanai, jo labi zināja, ka šāda satura darbus padomju Latvijā nav iespējams izdot,” stāsta romāna izdošanas idejas autore un redaktore, LU profesore Vita Zelče. Grāmata stāsta par latviešiem Otrajā pasaules karā, kas dažādu iemeslu un/vai izvēļu dēļ nonākuši Sarkanajā armijā. Tā ir vēstījums par frontes ikdienu – cilvēki iet bojā, tiek ievainoti, aizvesti uz aizmuguri, viņu vietā nāk citi. Un “kara dzirnas” turpina darbu. Kājāmgājēji karā – karavīri, jaunākie un vidējie virsnieki, kuru dienišķā pamatnodarbe ir iešana kājām pa daudzajiem frontes un piefrontes ceļiem, dodoties gan uz pozīcijām, gan atpakaļ no tām, gan pēc pārtikas un pasta, gan pēc medicīniskās palīdzības, gan uz tālāku aizmuguri.

LU SZF viesojas Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili. Šīs vizītes laikā viņš sniedz atklāto lekciju “No sabrukušas valsts līdz eiropeiskai demokrātijai: Gruzijas ceļš”. Šī ir jau trešā Mihaila Saakašvili vizīte Latvijā. Lekcija notiek Valsts prezidenta lekciju cikla “Pasaules līderu lasījumi” ietvaros.

LU SZF studenti un darbinieki Doma laukumā veido pasaulē pirmo lielāko "dzīvo" QR kodu, kurā integrēta saite uz potenciālajiem studentiem būtisku informāciju. Šis ir pirmais gadījums Latvijā un pasaulē, kad šādu tehnoloģisku kombināciju kāds mēģina veidot no cilvēkiem tā, lai tā vēl joprojām būtu atpazīstama telefoniem un datoriem.

LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas prof. Skaidrītes Lasmanes grāmata “Komunikācijas ētika” piedzīvo atvēršanas svētkus. Grāmata veidota pārdomās par komunikācijas speciālistu individuāli profesionālo darbību un atbildību, lai liktu aizdomāties par to, kā mediētie vēstījumi ietekmē cilvēkus. Tā paredzēta gan studijām un turpmākai pētniecībai, gan arī ikdienas praksei profesionāļiem un ikvienam komunikācijas procesā iesaistītajam, lai atgādinātu un skaidrotu emocionāli un intelektuāli bagātinošas komunikācijas nosacījumus un to nozīmi dzīvē. Grāmata ir vērtīgs ieguvums ne tikai akadēmiskajai videi, kurā līdz šim komunikācijas ētikas problēmas skatītas diskusiju formā, bet arī nozares profesionāļiem, kuri ar ētikas jautājumiem saskaras ikdienā. Grāmata ļauj iepazīt profesionālo ētiku plašsaziņas lauka, reklāmas, sabiedrisko attiecību, interneta mediju veidotājiem un lietotājiem.

Grāmatas “Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā: atmiņu politika un publiskā telpa” atvēršanas svētki. Monogrāfija ir tapusi vairāku gadu garumā ar valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” un Fridriha Eberta Fonda atbalstu, to izdevis apgāds “Mansards”. Grāmatā pirmo reizi tiek analizēta padomju deportāciju piemiņas tradīcijas ilgtspēja Latvijā, kā arī tiek piedāvātas rekomendācijas atmiņu politikas īstenotājiem, kultūras institūcijām un pilsoniskajai sabiedrībai.

Politologu balle. Ir apritējuši divdesmit gadi, kopš Latvijā pastāv politikas zinātne. Tieši pirms divdesmit gadiem LU tika izveidota Latvijā pirmā Politikas zinātnes nodaļa, kura ir kļuvusi par vadošo nozares institūciju gan studijās, gan pētniecībā, tāpēc LU SZF Politikas zinātnes nodaļa aicināja kopā atcerēties pagājušo, priecāties par esošo un domāt par nākošajiem 20 Politologu ballē. Balle pulcēja kopā gan bijušos un esošos politologus. Viesus priecēja dzīvā mūzika, uzkodas, dzērieni un atkalredzēšanās prieks!

Notiek ceturtās Novadu spēles, kurās piedalās rekordliels komandu skaits- 13 komandas. Uzvar Limbažu 3.vidusskola.

Sākas Eiropas kultūras kanāla ARTE nedēļa LU. To kopīgi ar Francijas vēstniecību, Vācijas vēstniecību, Francijas institūtu, Gētes institūtu un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizē LU SZF. ARTE nedēļa ir izcila iespēja studentiem ne tikai iepazīties ar ARTE kā starpkultūru komunikācijas prakses labu piemēru, bet arī analizēt sabiedrisko mediju iespējas kultūras komunikācijā - dialogā ar augsta līmeņa mediju ekspertiem.

LU norisinās 9. starptautiskais kognitīvo zinātņu, loģikas un komunikācijas simpozijs “Uztvere un koncepti”, kas šogad pulcē rekordlielu skaitu pasaules līmeņa zinātnieku dažādās zinātņu jomās.

LU SZF dekānes amatā tiek apstiprināta prof. Inta Brikše.

Profesores Šarbanū Tadžbakšas (Shahrbanou Tadjbakhsh) vieslekcija “Adapting human security for domestic and foreign policies”. Vieslekcija tiek rīkota SSE Riga un UNDP projekta “Kapuscinski Development Lectures” ietvaros. Lekcijā tiek apspriesta cilvēkdrošības jēdziena izcelsme, saturs un pievienotā vērtība, tās mērīšana un praktiskais pielietojums iekšpolitikā un ārpolitikā.

Filma par LU SZF socioloģijas, politikas un informācijas pārvaldības studiju programmas studentiem 2013. gadā.
Video

Starptautiskā vasaras skola komunikācijas zinātnē “Riga Summer School – 2013”. LU SZF rīkotajā vasaras skolā piedalās 26 studenti no 16 dažādām valstīm. Vasaras skolas laikā studenti klausījās lekcijas, piedalījās praktiskajās nodarbībās un uzņēma īsfilmas par dažādu Rīgas apkaimju identitāti. Dalībnieki pārstāv tādas valstis kā Meksiku, Nigēriju, Azerbaidžānu, Turciju, Gruziju, Horvātiju, Slovēniju, Austriju, Slovākiju, Vāciju, Čehiju, Ukrainu, Poliju, Igauniju, Lietuvu un Latviju. Šogad pirmo reizi vasaras skolā piedalījās arī astoņi skolēni no Latvijas reģioniem, kuriem ir interese par dokumentālo filmu veidošanu un audiovizuālo žurnālistiku. Vasaras skolas laikā dalībnieki strādāja nelielās radošās komandās, veidojot dokumentālas īsfilmas par dažādu Rīgas apkaimju identitāti – tās cilvēkiem, kultūru un arhitektūru.

LU SZF studentu “dzeltenā armija” piedalās Aristoteļa svētkos.

Raiņa dzimšanas dienā LU SZF pētnieki dāvināja savas pēdējo gadu laikā klajā laistās grāmatas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, atbalstot akciju “Tautas grāmatu plaukts".
Video

Eiropas Zinātnieku nakts ietvaros – LU SZF mācībspēki un komunikācijas zinātnes doktoranti aicināja ikvienu vērot performanci – priekšnesumu ar tautas teātra elementiem. Viena no 2013. gada Zinātnieku nakts centrālajām tēmām LU ir matemātika. Izspēlējoties populāro latviešu aktierkino filmu dialogos – izvelkot kvadrātsakni ar īpašo, izrādes veidotāji publikai piedāvāja kļūt par unikāla stāsta vērotājiem un veidotājiem. Tas ļāva atskatīties uz senām un ne tik senām epizodēm un sajūtām dzīvē un kino. Notikuma dalībnieki bija pārliecināti, ka kino, būdams masu komunikācijas un populārās kultūras procesu veidojums un reizē veidotājs, ļauj mums interesanti, un arī nedaudz ironiski paraudzīties pašiem uz sevi.

LU SZF Studējošo pašpārvaldes rīkotā Fukšu balle 1.kursa studentu iesvētīšanai šogad notiek apokaliptiskās Fukušimas notikumu noskaņās.

Ar pētījumiem par nacionālo identitāti LU SZF pētnieki piedalās Letonikas V kongresā.
Video

Norit starptautiskā konference “Mediji, dzimte un transformācija. Dzimtes identitātes veidošana”. Konferences ziņojumos tiek iezīmēta un analizēta Latvijas lokālo mediju vide no dzimtes aspektiem, kā arī apskatīti jautājumi par sievietes tēla reprezentāciju medijos Padomju laikā un mūsdienās. Konference tiek organizēta ar Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” atbalstu.

Klausāmgrāmatas “(Divas) puses: Latviešu kara stāsti” prezentācija. 26. novembrī Latvijas Okupācijas muzejā notiek klausāmgrāmatas atvēršanas svētki. Ulda Neiburga, Aijas Rozenšteines un Vitas Zelčes zinātniskajā redakcijā izdotajā klausāmgrāmatā dzirdami gan Otrā pasaules kara karavīru dienasgrāmatu pierakstu apkopojumu un pētnieku zinātnisko rakstu, gan arī zīmīgāko kara laika dziesmu fragmenti. Divos kompaktdiskos klausītāji tiek iepazīstināti ar sešu Otrā pasaules kara abās frontēs karojošo karavīru dienasgrāmatu spilgtākajiem tekstiem, kurus, saglabājot autoru oriģinālo valodas stilu, ierunājuši aktieri.

Dmitrija Petrenko filmas „Džeki” pirmizrāde par jauniešu skatu uz dzīvi un Latviju četros dažādos reģionos: Sabilē, Kārsavā, Pilsrundālē un Staicelē. Filma tapusi Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” ietvaros.

LU SZF SPPI jaunākā izdevuma “Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2012/2013. Ilgtspējīga nācija” atvēršanas svētki. Pārskatā uzmanība pievērsta ilgtspējas sociālajai dimensijai – nevienlīdzībai, sociālās drošības sistēmai, demogrāfiskajām tendencēm, integrācijai, pilsoniskajai līdzdalībai un iedzīvotāju informētībai, kā arī teritoriju līdzsvarotai attīstībai. Izdevums “Latvija. Pārskats par tautas attīstību” iznāk kopš 1995. gada un šogad nāk klajā jau divpadsmito reizi.

LU SZF studenti Žanete Felsa, Andra Pērkone, Kristīne Antonova un Dzintars Balodis iegūst “Eiropas balvu” starptautiskajā reklāmas video konkursā “Europubliciades 2014” par reklāmas klipu “Rīga 2014”.

Skumju marts – deportācijām veltīts pasākums. LU SZF notiek 1949. gada 25. marta deportācijas atcerei, izpratnei un ētisko aspektu analīzei veltīts pasākums, kā ietvaros studenti tiekas ar dokumentālo liecību apkopošanas ekspertiem no Latvijas Okupācijas muzeja un skaudro notikumu liecinieci Reineldu Pastari, kas dalījās atmiņstāstā par Sibīrijas izsūtījumā pieredzēto. Sarunu vadīja prof. Skaidrīte Lasmane un prof. Vita Zelče.

Starptautiskā zinātniskā konference “Nacionālā identitāte mainīgā sabiedrībā”.

Starptautiskās konferences “Nacionālā identitāte mainīgā sabiedrībā” ietvaros notiek grāmatas “Ad locum: vieta, identitāte un rīcībspēja” atvēršanas svētki. Valsts pētījumu programmas “Nacionāla identitāte” projekts “Nacionālā identitāte un rīcībspēja” 2010. gadā apvienoja pētniekus no LU SZF SPPI, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Daugavpils Universitātes un Vidzemes Augstskolas. Šī monogrāfija iezīmē problēmas un to izpētes lauku, meklējot teorētiskos skaidrojumus un praktiskos risinājumus dažādu sociālo aģentu rīcībspējas stratēģijām vietu un kopienu dzīvotspējai.

Aktīvās atpūtas kompleksā “Ratnieki” tiek aizvadītas ikgadējās LU darbinieku sporta spēles, kas pirmo reizi risinājās divu dienu garumā. Pēc 10 sporta veidu ieskaites šogad par sportiskāko komandu tika kronēta “Sociālo zinātņu fakultāte”, kuras sastāvā palīgos bija arī divi Humanitāro zinātņu fakultātes pārstāvji. “Ratniekos” kopā sportoja 11 komandas.

LU SZF socioloģijas 2.kursa studenti prezentē semestra laikā veikto pētījumu, kura pasūtītājs bija Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtītā pētījuma tēma bija “Pierīgas iedzīvotāju dzīves vietas izvēles kritēriji”. Studentu galvenais uzdevums bija noskaidrot, kādi iemesli ir tam, kāpēc cilvēki neizvēlas Rīgu par savu dzīves vietu. Par pētījuma vietu tika izvēlēta Pierīga, jo tas ir vienīgais Latvijas reģions, kurā ir novērojams cilvēku skaita pieaugums.

Aizvadīta LU SZF vasaras skola. LU SZF šogad ir uzsākusi jaunu sadarbību ar Ķīnas Komunikācijas universitāti, veiksmīgi īstenojot vasaras skolu par komunikācijas jautājumiem Baltijas valstīs kopā ar Tallinas Universitāti un Mykolo Romerio Universitāti Viļņā. Apgūstot dažādus ar komunikāciju un medijiem saistītus jautājumus Ķīnas Komunikācijas universitātes pārstāvji ir iepriecināti par iespēju mācīties ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, kā arī iedvesmoti šo sadarbību turpināt un izvērst.

Cēsu mākslas festivāla ietvaros notiek Jona Meka un kino pazinēja, LU SZF docenta, Viktora Freiberga publiskā saruna par avangarda lomu pagātnes un šodienas kultūras ainā. Pasaulslavenais lietuviešu izcelsmes amerikāņu kultūras pārstāvis Jons Meks (Jonas Mekas) ir šī gada festivāla īpašais viesis un ne mazāk īpaša un interesanta bija viņa saruna ar Freiberga kungu, kurā viņš runāja par savu iedvesmu un paveikto, kā arī noraidīja aizliegumu ar viņa darbiem publiski dalīties.

Monogrāfijas “Latviešu kapusvētki: Identitātes rituāls” iznākšana. Monogrāfijas autores - komunikācijas zinātnes doktora grāda pretendente Laura Uzule un LU SZF prof. Vita Zelče. Grāmata vēsta par latviešu kapusvētku Latvijā vēsturi un šodienu, tā veidojot zināšanas par latviešu identitāti. Grāmatā “Latviešu kapusvētki: Identitātes rituāls” aplūkota kapusvētku tradīcijas ģenēze un vēsture, kas analizēta, sistematizēta un izklāstīta laiksecīgi tematiski strukturēta stāsta veidā. Iztirzāta arī kapusvētku šā laika tradīcija. Pētījums ietver materiālu, kas iegūts trīs gadu laikā, veicot kapusvētku novērojumus, anketējot un intervējot kapusvētku dalībniekus. Grāmata sagatavota un izdota valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” ietvaros.

6. starptautiskā kognitīvo zinātņu un semantikas vasaras skola.

Valmierā tiek atklāts pirmais no “Open Mind 2014” atbalstītajiem projektiem - LU SZF studenšu Elīnas Ozoliņas un Līgas Raģeles projekts “Vizuālā baudījuma iespējas Valmieras pansionāta senioriem”. Šis ir viens no 3 projektiem, kas šogad saņēma finansējumu, un tas paredz Valmieras pansionātā nodrošināt projektoru, mājas kinozāli un ekrānu, kas pansionāta iemītniekiem ļautu kopīgi skatīties filmas, fotogrāfijas un emocionāli piepildītu senioru ikdienu.

Darbību sāk LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Centra fundamentālais mērķis un kompetence ir sekmēt un koordinēt sadarbību pētījumos diasporas un migrācijas jomā starp LU, Latvijas un starptautiskām institūcijām. Centrs savu darbību balsta uz mūsdienīgu un starpdisciplināru sadarbību, kas sniedz sinerģisku labumu citām Latvijas pētniecības institūcijām, nevis pārklāj to funkcijas. Centrs arī piedāvā dinamiskas konsultācijas par politiku, sniedzot Ārlietu ministrijai un citām iestādēm nepieciešamo akadēmisko viedokli un ar datiem pamatotas rekomendācijas par diasporu un migrāciju, īpaši ar Eiropas Savienības politiku saistītos jautājumos. Centra direktore ir Aija Lulle.

LU Mazajā aulā norisinājās divpadsmitā Eiropas Migrācijas institūciju asociācijas (AEMI- Association of European Migration Institutions) konference, par kuras centrālo tēmu šogad bija izraudzīta “Migranti un bēgļi – agrāk un tagad”. Šogad konferenci rīkoja AEMI dalīborganizācija “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” (LaPa), sadarbībā ar LU SZF SPPI. Konferencē piedalījās dalībnieki no 22 valstīm, tika nolasīti divi plenārsēžu referāti un 20 referāti sekcijās, un konferenci noslēdza īpašā viesa – Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka uzruna.

LU 95 gadu jubilejas svinību pasākuma ietvaros tiek pasniegta LU Ģerboņa zelta zīme LU SZF vadošajai pētniecei Skaidrītei Lasmanei. Prof. Skaidrīte Lasmane saņem apbalvojumu par mērķtiecīgu darbu Latvijas ētiskās domas un LU saimes morālās pilnveides jomā izaugsmes veicināšanā un misijas izpildē, par nozīmīgu ieguldījumu studiju un pētniecības darbā LU SZF, kā arī sakarā ar dzīves 75 gadu jubileju.

LU SZF prezentēts pētījums „Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas audits 2005-2014”. 2014.gada demokrātijas audits novērtēja demokrātiju Latvijā desmit gadu posmā, kas pagājuši kopš Latvija kļuva par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. 2014.gada novērtējumā tika izmantota papildināta metodika, kas paredzēja atbildes uz 75 jautājumiem par dažādām sabiedriskās dzīves jomām. Demokrātijas audita veidošanā piedalījās 19 eksperti. Lielākā daļa no viņiem pārstāv LU SZF SPPI. Audita sagatavošanā piedalījās arī eksperti no Providus domnīcas, Latvijas Cilvēktiesību centra un Vidzemes Augstskolas.

LU SZF notiek kolektīvās monogrāfijas “Latvijas iedzīvotāju identitātes un vienlīdzības vērtības” atvēršana. Monogrāfijā ir analizēti, nacionālās identitātes nosacījumi, etniskuma un pilsoniskuma mijiedarbība, protekcionisms kā viena no identitātes dimensijām, kā arī Latvijas iedzīvotāju uzskati par nabadzību un sociālo nevienlīdzību.

LU SZF ierodas V.E. Turcijas Republikas prezidents Radžeps Tajips Erdogans (H.E. Mr Recep Tayyip Erdoğan), lai nolasītu lekciju “Turcijas atbildība un ieguldījums globālajos izaicinājumos”. Latvija ir pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kuru prezidents Radžepa Tajipa Erdogana apmeklē oficiālā vizītē. Pirms lekcijas LU SZF viņš kopā ar Latvijas valsts prezidentu Andri Bērziņu apsprieda Turcijas nākotnes mērķus saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī Turcijas reģionālās drošības un sadarbības jautājumus. Pēc vizītes Latvijā Erdogans dosies oficiālā vizītē uz Igauniju.

Helovīna priekšvakarā LU SZF docents Viktors Freibergs un psaiho.lv līdzdibinātājs Maksims Burcenko apspriež šausmu filmu žanru un komentē Žaka Turnē filmu “Cat People”( 1942).

LU SZF tapusi dokumentālā filma par Latvijas futbolu. Filmas režisors ir LU SZF absolvents un konsultants Roberts Vīksne, kuram šīs filmas tapšanā palīdzēja Komunikācijas studiju nodaļas 2. kursa students Arkādijs Birjuks. Filmas tapšanā piedalījās arī LU SZF absolvents Jānis Balders, palīdzot ar savām 3D grafiku veidošanas iemaņām. Dokumentālā filma “Futbolā sīkumu nav” stāsta par unikālā panākuma notikumu attīstību ar spēlētāju, treneru, žurnālistu un līdzjutēju atmiņām par piedzīvoto.

Mūžībā devusies LU SZF dekāne prof. Inta Brikše. Prof. Inta Brikše ir ieguldījusi lielu enerģiju SZF izveidošanā un pilnveidošanā. No 2000. gada līdz 2009. gadam bija LU SZF dekāne, atkārtoti ievēlēta dekānes amatā 2013. gadā.

Jesajas Berlina auditorijā tiek atvērta kopmonogrāfija “Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes”. Monogrāfija ir sagatavota Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” ietvaros. Monogrāfija ir veltīta LU SZF pirmajai dekānei profesorei Intai Brikšei (1956-2014), kas ar savu uzņēmību un iniciatīvu iedvesmoja pētniecības programmas “Nacionālā identitāte” īstenošanu LU SZF. Pēc monogrāfijas atvēršanas LU SZF svinīgi tika atklāta piemiņas plāksne Intas Brikšes piemiņai.

Studentu pašpārvaldes rīkotais pasākums “Akustiskie Ziemassvētki”.

LU SZF Informācijas pārvaldības studiju programmas studenti janvāra beigās apmeklē BOBCATSSS konferenci, kas ir ikgadējs simpozijs veltīts informācijas un bibliotēku zinātnēm. Simpozijs notiek Brno, Čehijā. Šogad savus pētījumus konferencē prezentēja trīs pirmā kursa studenti – Andris Krūmiņš, Normunds Gutkis un Zane Meldere, viena otrā kursa studente – Lelde Petrovska, kurai šī bija jau otrā BOBCATSSS konference, un doktorantūras studente Liene Viļuma.

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs LU SZF absolventam Matīsam Veiguram pasniedz Inovāciju balvu starptautiskās politikas pētniecībā. Balva pasniegta par izcilu maģistra darbu “Jugosfēras veidošanās vai Dienvidslāvijas atliekas: konvencionālā un interpretatīvā analīze konstruktīvisma ietvaros”, kurā pētīta vēsturisko konfliktu ietekme uz reģionālās sadarbības procesiem Eiropā.

LU SZF pirms oficiālās pirmizrādes tiek prezentēta dokumentāla filma “Brīvību ģitārai” (Free to Rock) par rokmūzikas ietekmi dzelzs priekškara krišanā. Uz prezentāciju bija ieradušies filmas producenti Dags Jegers (Doug Yeage) un Niks Binklijs (Nick Binkley). Filma producēta ar Grammy muzeja, Rokenrola slavas zāles, Stasa Namīna centra Maskavā un ASV valdības atbalstu. Filma vēsta par rokmūziku kā maigo varu, kas mazinājusi komunistiskās sistēmas spēju kontrolēt jaunatnes domas un darbības, kā arī ir bijis svarīgs faktors Padomju impērijas sabrukumam. Filma tapusi desmit gadu garumā, un tajā atainotie notikumi risinās Rīgā, Maskavā, Berlīnē, Ļeningradā, Prāgā un Budapeštā. Savus viedokļus pauž desmitiem politiķu, valsts vadītāju, mūziķu un aktīvistu no bijušās PSRS, Austrumeiropas valstīm un ASV, to skaitā bijusī Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, mūziķi Pits Andersons un Valērijs Saifudinovs.

LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas žurnālistikas 2.kursa studenti pasniedzējas Vitas Dreijeres vadībā viesojas Valsts prezidenta kancelejā pie Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa.

Politikas zinātnes studentiem kursā “Latvijas valdības” vieslekciju sniedz bijušais Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle. Bijušais premjers stāsta studentiem par savā laikā piedzīvoto premjera amatā un tā laika starptautiskās politikas aktualitātēm. Andris Šķēle bija sagatavojis studentiem jautājumus, pārbaudot studentu erudīciju politiskos jautājumos un pareizo atbilžu autoriem pasniedza dāvanu - grāmatu “Sarunas”, kas ir Jaunās Akadēmijas labāko lektoru lekciju apkopojums.

LU SZF žurnālistikas un multimediju producēšanas moduļu studenti pie Brīvības pieminekļa veido reportāžas par 16.marta notikumiem. Studiju kursos “Reportiera darbnīca” un “Ziņu žurnālistika” studentiem IR iespēja strādāt reālos žurnālista darba apstākļos, trenēt savas novērošanas un intervēšanas prasmes, turklāt arī vērot, kā strādā pieredzējušie mediju kolēģi. Studenti trenējās vākt informāciju rakstiem un paralēli veidot dzīvās reportāžas sociālajos medijos.

“Palgrave MacMillan” izdevniecībā Londonā un Ņujorkā tiek izdota LU SZF asoc. prof. Dauņa Auera grāmata “Comparative Politics and Government of the Baltic States: Estonia, Latvia and Lithuania in the 21st Century” (Baltijas valstu politika un pārvaldība: Igaunija, Latvija un Lietuva 21. gadsimtā). Asoc. prof. Daunis Auers ir pirmais pētnieks no Latvijas, kura monogrāfija tiek izdota izdevniecībā “Palgrave Macmillan”. Dauņa Auera darbs ir pirmā pētnieciskā monogrāfija par šo tēmu. Grāmata salīdzinoši pēta Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstis kopš neatkarības atjaunošanas. Grāmatas iesākumā tiek aplūkota arī reģiona politiskā vēsture. Īpaša uzmanība tiek veltīta tiem konstitucionālajiem un institucionālajiem lēmumiem, ko Baltijas valstu politiskie līderi pieņēma 1990. gadu sākumā.

LU SZF vizītē ierodas Turcijas vēstnieks Latvijā Hairi Haireta Jalava (Hayri Hayret Yalav) kungs. Vēstnieks tiekas ar LU SZF dekāna p.i. profesoru Juri Rozenvaldu, lai apspriestu LU SZF piedāvātās studiju iespējas, kā arī sadarbību ar Turcijas augstskolām.

Mūzikas klubā “Music Factory A Nice Place” notiek LU SZF studējošo pašpārvaldes rīkotais pasākums “Pavasaris Vudstokā”. Uzstājas puišu grupas “Tā ir labi” un “Klibs Taurenis”, kā arī DJ Elvis Kozlovskis.

Pie LU SZF studentiem ciemojas bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Valdis Zatlers martā prezentēja savu grāmatu “Kas es esmu”, par kuru tiek runāts tikšanās ievada daļā. Eksprezidents pastāstīja par grāmatas tapšanas procesu, kā arī tajā atspoguļotajiem notikumiem, uzklausīja studentu jautājumus.

LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas žurnālistikas 2.kursa studenti ciemojas pie bijušā Ministru prezidenta, pašreizējā Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska uz Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā Aspazijas bulvārī. Pasniedzēja Vita Dreijere kursā “Reportiera darbnīca” bija noorganizējusi mācību preses konferenci, kurā jau ceturto gadu piedalās Valdis Dombrovskis. Studenti atzīst, ka tas ir labs mācību formāts, kas aizraujošā veidā ļauj saskarties ar nozares praktisko pusi.

LU SZF notiek Latvijas Radio 5 - Pieci.lv raidījuma “Domnīca” izbraukuma raidījums. LU SZF notiek stundu gara tiešraide ar diskusiju. Raidījuma diskusijas tēma ir krievu valodas nepieciešamība darba tirgū. Diskusijā piedalās Rīgas mērs Nils Ušakovs, Saeimas deputāte, bijusī Labklājības ministre Ilze Viņķele, pētniece Velga Slaidiņa un LU SZF studenti. Diskusiju raidījumu vada žurnāliste Anna Platpīre. LU SZF 2.kursa žurnālistikas studenti veica nelielu pētījumu par diskusijas tēmu un pārbaudīja krievu valodas nepieciešamību darba tirgū, piesakoties uz dažādiem darba sludinājumiem. Pētījuma rezultāti atklāja, ka daudz vieglāk ir atrast darbu ar krievu valodas zināšanām un bez latviešu valodas zināšanām, nekā ar latviešu valodas zināšanām un bez krievu valodas.

UNESCO pārstāvji slavē LU SZF vadīto Youth Newsroom. LU SZF žurnālistikas pasniedzējas Vitas Dreijeres vadībā jaunie žurnālisti no 13 valstīm veidoja avīzi, video un audiosižetus, fotogalerijas interneta vietnei, atspoguļojot UNESCO Pasaules preses brīvības dienas 2015 konferenci, kas notika Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Stokholmas ekonomikas augstskolā. Jūs bijāt brīnišķīgi! Ar šādiem vārdiem Gajs Bergers, UNESCO vārda brīvības un mediju attīstības jautājumu direktors, Pasaules preses brīvības dienas 2015 noslēgumā pateicās jauniešu redakcijai (Youth Newsroom).

LU notiek starptautiska konference “Izšķirties par valstiskumu”, kas veltīta 1990.gada 4.maijā pieņemtās deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 25. gadadienai. Konferenci rīko LU SZF SPPI sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu. Konferences uzdevums bija analizēt 4. maija deklarācijas vēsturisko nozīmi, kardinālās reformas, kas pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas izmainīja Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo realitāti. Politiķi, pētnieki un laikabiedri konferencē runāja par Latvijas reformu panākumiem un kļūdām, vērtējot tās gan plašākā reģionālā, gan šodienas atziņu kontekstā. Konferences sākuma daļā ar uzrunu uzstājās LR premjerministre Laimdota Straujuma, LU rektors prof. Mārcis Auziņš, Latvijas Tautas Frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš un 4. maija deklarācijas projekta autors, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits. Tematiski konference strukturēta trīs paneļdiskusijās: “4. maijs un Latvijas iekšpolitiskās izvēles”, “Tautsaimniecības reformas” un “No padomju identitātes uz eiropeisku identitāti”. Video 1 2 3

LU SZF tiek svinīgi atklāta profesores Intas Brikšes auditorija.
Video. Intas Brikšes auditorijas atklāšanas vēstījums

LU darbinieku sporta spēles 2015 “Ratniekos”. Sporta spēļu uzvarētāji kopvērtējumā -LU SZF komanda.

LU SZF komunikācijas nodaļas 2.kursa studenti kursa “Vide un ilgtspējīga attīstība” ietvaros izstrādājuši 27 projektus. Projektu mērķi ir dažādi, bet, galvenokārt, tie ir labdarības un vides labiekārtošanas projekti, lai, piemēram, sakoptu LU SZF apkārtni, ieviestu atkritumu šķirošanu un bezmaksas dzeramo ūdeni LU SZF telpās vai palīdzētu patversmes dzīvniekiem. LU SZF studenti noorganizēja vairākas ziedojumu vākšanas akcijas, kā arī labdarības koncertu.

LU SZF dekāna amatā stājies prof. Juris Rozenvalds.

Monogrāfijas “Jaunas pieejas sociālās attīstības mērīšanā: cilvēki, teritorijas, pašvaldības” atvēršana.

LU SZF 15 gadu jubilejas svinības.
Foto galerija
Video

Komunikācijas zinātnes nodaļas studente Velta Skolmeistere ieguvusi apbalvojumu prestižajā starptautiskajā konkursā “Digital Communication Awards” kategorijā “Labākais bakalaura darbs”. Velta Skolmeistere izstrādāja bakalaura darbu par sociālo tīklu Facebook, pētot kā dažādu digitālo paaudžu pārstāvji šajā tīklā konstruē savu privāto telpu. Konkurss “The Digital Communication Awards” katru gadu norisinās Berlīnē, Vācijā un komunikācijas jomas eksperti 34 kategorijās vērtē izcilus sasniegumus un profesionālas kampaņas, apbalvojot nozīmīgākos panākumus komunikācijā un sabiedriskajās attiecībās digitālajā vidē.

Televīzijas raidījuma “Kivi” producents Roberts Vīksne un Komunikāciju studiju trešā kursa students Arkādijs Birjuks izveidojuši divas filmas par futbolu, kuras rādīs Latvijas Televīzijā. Dokumentālās filmas “Futbola Algoritms” un “Kapteinis #13” iedziļinās Latvijas futbola pasaulē. “Futbola algoritms” apskata jauno futbolistu ceļu uz profesionālo sportu, sekojot četru jauniešu gaitām četrās dažādās Latvijas pilsētās un futbola komandās, bet “Kapteinis #13” stāsta par Latvijas futbola izlases kapteiņa Kaspara Gorkša notikumiem bagāto karjeru.

LU SZF veidotajam televīzijas raidījumam “Kivi” ir apritējuši pieci gadi, kuru laikā kolektīvā darbojušies vairākas šobrīd televīzijā zināmas personības. Toreiz raidījuma saturs bija tendēts atspoguļot LU SZF dzīves aktualitātes, spilgtu un sabiedrībā zināmu personību pieredzi, studentu gados klāt tam piejaucot krietnu devu jautrības. Raidījums nepalika bez ievērības, jo 2010. gadā LU Studentu padomes organizētajā “Studentu Gada balvā” raidījums “Kivi” uzvarēja nominācijā “Gada inovācija”. Gadu gaitā raidījuma kvalitāte, saturs, ētera laiki, hronometrāža un dizains ir mainījušies, un šobrīd, jau vairāk kā gadu raidījums “Kivi” ir vērojams arī reģionālajā televīzijā Re:TV, kā arī raidījuma saturs ir pielāgots, lai tas šķistu interesants pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai. “Nav daudz tādu projektu, kas var lepoties ar tādu darbības ilgumu, kāds ir raidījumam “Kivi”,” atzina Rolands Tjarve. Kamēr līdz nākamajai apaļajai jubilejai ir jāgaida vēl pieci gadi, “Kivi” savu ambīciju latiņu nenolaidīs, jo ir skaidrs, ka “Kivi” ir kļuvis ne tikai par LU SZF, bet arī par LU zīmolu ar neizmērojamām izaugsmes iespējām.

LU SZF norisinās diskusija par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzības jomu, kurā piedalās vairāki šīs tēmas speciālisti un tika apspriesta iespējamo uzraudzības institūciju nepieciešamība, struktūra, sastāvs un galvenās risināmās problēmas.

Tiek dibināta UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedra. Tās mērķis ir veicināt drošu, efektīvu un radošu mediju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietojumu sabiedrībā, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jauniešu kompetencēm šajā jomā, veicināt informācijas apriti un sadarbību starp akadēmiskajiem spēkiem - pētniekiem, politikas veidotājiem, izglītotājiem, industriju pārstāvjiem.

Pie 2. un 3. kursa politologiem ar vieslekciju “Latvijas premjeri un valdības” viesojas pirmais atjaunotās Latvijas Republikas prezidents Guntis Ulmanis, lai dalītos pieredzē un atmiņās par valdības veidošanas procesu un prezidenta pienākumiem.

Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska lekcija “Latvijas valdības darbība un mācības krīzes pārvarēšanā valstī. Aktualitātes Eiropas politikā”.

Rīgā noritējis starptautiska projekta “LIVINGMEMORIES” partneru darba seminārs. LU SZF SPPI norisinājies programmas ERA.NET RUS PLUS (EU-FP7) projekta “Dzīve kopā ar sarežģītām atmiņām un dažādām identitātēm” (“Living Together with Difficult Memories and Diverse Identities”) (LIVINGMEMORIES) partneru darba seminārs. Tā norisi organizēja LU SZF SPPI Sociālās atmiņas pētniecības centrs. Uz semināru Rīgā bija ieradušās pētnieku darba grupas no Helsinku Universitātes, kas ir vadošā projekta partnere, Permas Valsts politehniskās Universitātes, Tartu Universitātes, Frankfurtes pie Mainas Gētes Universitātes un Koča Universitātes Stambulā, lai dalītos pieredzē un vienotos par kopīgu pieeju problemātisku atmiņu un identitāšu zinātniskai izpētei.

LU SZF notiek Ostfoldas augstskolas (Norvēģija) profesora Henrika Setra (Henrik Sætra) vadītais darbseminārs un lekcija jaunajiem pētniekiem un studentiem par spēļu teorijas izmantošanu politisko lēmumu analīzē. Lekcijā tika izskaidroti spēļu teorijas dažādie aspekti un teorijas pielietošanas iespējas analizējot iekšpolitikas un ārpolitikas lēmumus. Savukārt, darbseminārā dalībniekiem bija iespēja piedalīties uzdevumos un izmēģināt savus spēkus lēmumu pieņemšanā, prognozējot citu lēmumu pieņemšanas procesa dalībnieku uzvedību un izvēles.

LU SZF ar Lietuvas vēstniecības atbalstu notiek profesora Gintauta Mažeika (Vitauta Dižā Universitāte Kauņā) lekcija “Mūsdienu propagandas filosofiskie koncepti” (Philosophical concepts of contemporary propaganda).
Video

Nācis klajā jauns pētījums “Sabiedrības drošība: Iekļaušanas – izslēgšana dilemma. Krievvalodīgās kopienas portrets Latvijā”. LU SZF Politikas zinātnes nodaļas pētnieki izstrādājuši rakstu krājumu, kas apskata krievvalodīgo kopienas integrāciju Latvijā. Kā uzsver rakstu krājuma zinātniskā redaktore, LU prof. Žaneta Ozoliņa, „pēdējo desmit gadu laikā daudzas institūcijas ir īstenojušas apjomīgus pētījumus par Latvijas krievvalodīgās minoritātes noskaņojumu, tomēr pietrūkst aptauju un pētījumu par to, kas atbildētu uz jautājumu “kāpēc?”. Kāpēc krievvalodīgo iedzīvotāju kopiena atbalsta Krievijas politiku, kāpēc tā ir pretojusies vairākas desmitgades īstenotajai integrācijas politikai, kāpēc krievvalodīgā kopiena vēlas nevis iekļauties, bet labprātīgi norobežoties – tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem, uzklausot ekspertus un aptaujājot sabiedrību, atbildes rakstu krājumā meklējuši pētnieki.

Semināri reģionos par aktīvu un veselīgu novecošanu Eiropā un Latvijā. ES 7. Ietvara projekta par aktīvu un veselīgu novecošanu (SIforAGE, www.siforage.eu) ietvaros LU SZF SPPI pētnieces Baiba Bela, Līga Rasnača un Anna Stepčenko rīkoja seminārus tiem, kas ir saistīti ar aktīvas un veselīgas novecošanas politikas veidošanu un īstenošanu reģionālā un lokālā līmenī - pašvaldībām un nevalstiskā sektora organizācijām. 20. Jūnijā Cēsīs tika aicināti interesenti no Vidzemes reģiona un 21. jūnijā Ķekavā pulcēti dalībnieki no Pierīgas reģiona.

LU SZF piedalās Eiropas Medijpratības un informācijpratības forumā.

LU SZF pētnieces piedalās dzimumu līdztiesībai veltītā starptautiskā seminārā. Komunikācijas zinātnes doktores Marita Zitmane un Laura Ardava kā ekspertes piedalās starptautiskajā darba grupā “Bridging the Gender Gap: Gender Equality Index of Taiwan” (‟Mazinot dzimumu plaisu: Dzimumu līdztiesības indekss Taivānā”), kas norisinās Eiropas Savienības mājā, Viļņā ar Taivānas oficiālas delegācijas, Taipejas misijas Latvijā vēstnieka, Kazimira Simanoviča Universitātes (Kazimieras Simonavičius University) (Lietuva) un Latvijas Universitātes pārstāvju piedalīšanos.

LU SZF reklāmas kampaņa “Maini prātus” ir novērtēta ar 2. pakāpes ordeni starptautiskajā radošās izcilības festivālā “Adwards”.
Video

Ar saistošu lekciju par iespējamiem Eiropas nākotnes attīstības virzieniem LU SZF uzstājas Eiropas Sociālistu partijas prezidents un kādreizējais Bulgārijas premjerministrs Sergejs Staņiševs (Сергей Станишев).

Intas Brikšes monogrāfijas “Komunikācija. Mediji. Universitāte” atvēršana, pirmie “Prof. Intas Brikšes akadēmiskie lasījumi” un Intai Brikšei veltītās piemiņas sienas, uz kuras izvietotas vērtīgas profesores konceptuālās atziņas, svinīgā atklāšana, kurā piedalās LU vadība, LU SZF mācībspēki, studenti un prof. Intas Brikšes tuvinieki un draugi.

Krievijā, Pērmā, notiek pētnieciskās programmas ERA.NET RUS+ projekta “LIVINGMEMORIES” seminārs, ko organizē viens no projekta partneriem – Permas Nacionālā Pētnieciskā Politehniskā Universitāte – un kurā piedalās arī LU pētnieki.Profesore Skaidrīte Lasmane aplūkoja sociālās atmiņas un ētikas jautājumus, savukārt docente Zane Radzobe – teātra un atmiņas mijiedarbības problemātiku. Seminārā ar ziņojumu uzstājās arī projekta “LIVINGMEMORIES” sadarbības partnera Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuves vadītāja Lelde Neimane, vēstot par krātuves darbu, kolekcijām un muzeja veidotajām uzņemtajām filmām. Pētnieks Oskars Gruziņš iepazīstināja ar projektu “CHIBOW” (Children Born in War) un savu darbu tajā. LU projektu “LIVINGMEMORIES” īsteno Sociālās atmiņas pētniecības centrs – LU SZF SPPI starpnozaru pētnieciskā struktūrvienība.

LU SZF viesojas starptautiskās politikas teorētiķis Nuno Monteiro no Jēlas Universitātes, kurš klātesošos iepazīstina ar vienpolārās politikas teoriju, kā arī pauž viedokli par drošības situāciju Eiropā un Latvijā.

Bijušais NATO spēku Eiropā virspavēlnieka vietnieks sers Ričards Širefs (Sir Richard Shirreff) prezentē savu grāmatu “2017 War with Russia”, kā arī izklāsta viedokli par pašreizējo drošības situāciju Eiropā un tieši Baltijas valstīs.

Politikas zinātnes nodaļā svinīgi tiek atklāts “Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvas Ķīnas - Latvijas akadēmiskās sadarbības centrs”.

Politikas zinātnes studenti viesojas Greifsvaldes Universitātē, Vācijā.

Jesajas Berlina auditorijā viesojās pasaulē pazīstamais latviešu izcelsmes žurnālists Pēteris Greste. Tikšanās notiek, pateicoties SSE Riga Mediju centra atbalstam. Pēteris Greste iepriekš strādājis starptautiska mēroga medijos – BBC, CNN, Reuters, bet 2013. gada nogalē kā Al Jazeera žurnālistu viņu kopā ar vēl diviem kolēģiem Ēģiptē aizturēja un notiesāja uz septiņiem gadiem cietumā. Tas izraisīja plašu starptautisku skandālu, jo tika uzskatīts, ka spriedumam bijusi politiska motivācija, un par Pēteri Gresti un kolēģiem iestājās žurnālisti un vārda brīvības aizstāvji daudzās pasaules valstīs.

Jesajas Berlina auditorijā norisinās LU SZF Praktiskās ētikas centra organizētā diskusija ar aktuālo nosaukumu “Populisma ētika: kā sarunāties ar tautu?”.

Norit SUSTINNO 2. projekta zinātniskais seminārs, kurā tiek aplūkoti 2016.gada izpētes rezultāti nabadzības un sociālās atstumtības risku izpētē un tiek diskutēts par tālāko pētījumu virzieniem un politikas rekomendācijām.

LU SZF SPPI direktores amatā uz 4 gadiem ievēlēta Dr. sc. soc., prof. Aija Zobena.

LU SZF norisinās studentu zinātniskā konference Open Mind – Open Library, kuru jau astoto gadu organizē Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes maģistrantūras 1. kursa studenti mācību kursā “Pētniecības metodes”. Konferences mērķis - veicināt studentu zinātnisko jaunradi un pētnieciskās pieredzes veidošana. Šā gada konferences tēma Open Mind kā atvērtība jaunām idejām un radošumam, un Open Library kā bibliotēku atvērtība it visam, kas notiek informacionālajā un globālajā pasaulē kopumā.

Asociētā profesora Ivara Ijaba grāmatas “Politikas teorija: pirmie soļi” prezentācija viesnīcas “Rixwell Terrace Design Hotel” konferenču zālē.

Politikas zinātnes nodaļa uzņem Ķīnas vadošo augstskolu delegāciju. Pārstāvētas šādas augstākās izglītības iestādes: Pekinas universitāte, Fudaņas universitāte, Pekinas Normālā universitāte, Sjameņas universitāte, Sun Jatsena universitāte. Tikšanās mērķis - attīstīt sadarbību akadēmiskajā un zinātnes jomā, kā rezultātā tiktu veicināta akadēmisko spēku zināšanu un ideju apmaiņa, kā arī studējošo mobilitātes paplašināšana.

LU SZF notiek Galda spēļu vakars. Studējošo pašpārvalde to rīkoja sadarbībā ar Brain Games un Ezītis miglā.
Foto galerija

LU Mazajā aulā notiek LU SZF un ziņu portāla "Delfi" galvenā redaktora Ingus Bērziņa iniciēta diskusija “21.gadsimta mediju redakcijas – kas tajās strādās rīt?”, lai mediju vadība, docētāji un žurnālistikas studenti iezīmētu tendences un problemātiku, ar ko saskaras nozare un kam jaunajiem žurnālistiem būtu jābūt gataviem.
Video

Norisinās sadraudzības strītbola turnīrs “Fizmati vs. SZF” starp LU FMOF un LU SZF studentiem.

Politikas zinātnes nodaļā viesojas Kanādas vēstnieks Alēns Osērs (Alain Hausser).

Norisinās LU SZF Studējošo pašpārvaldes rīkotā spēle “Spring School Orientation Game”. Trešo gadu pēc kārtas uz LU SZF dodas studenti no Ukrainas, kas projekta “Spring School” ietvaros Latvijā apgūst Eiropas Savienības studiju programmu. Ukraiņu un latviešu studenti satikās Jesajas Berlina auditorijā, kur, pēc Studējošo pašpārvaldes priekšsēdētāja vietnieka Mihaila Potapova svinīgās uzrunas, uzzināja svarīgākos faktus par Latviju, LU SZF un Studējošo pašpārvaldi. Lai neapmaldītos garajos gaiteņos, atrastu auditoriju un kafejnīcu, fakultātes iepazīšanas spēles ietvaros pasākuma dalībniekiem bija jāatrod kontrolpunkti un jāizpilda visdažādākie uzdevumi. Studentiem vajadzēja radoši izpausties multimediju studijā, bija jāsagatavo šifrēts teikums bibliotēkā, jāuzzina, cik maksā maltīte kafejnīcā un jāatrod fakultātes vadības pārstāvju un pasniedzēju kabineti.

LU SZF ar lekciju par sabiedrisko attiecību nākotni uzstājas globālā sabiedrisko attiecību tīkla Golin vadītājs Freds Kuks (Fred Cook).

LU Senāts prof. Skaidrītei Lasmanei piešķir emeritētā profesora goda nosaukumu. Profesore Skaidrīte Lasmane pieder pie ētikas un komunikācijas ētikas pētījumu virziena un šo tēmu iekļaušanas universitātes curriculum iedibinātājiem un celmlaužiem Latvijā. Prof. Skaidrīte Lasmane vairāk nekā 50 gadus ir docējusi studiju kursus ētikā, komunikācijas ētikā, kultūras teorijā un filozofijā, lasījusi lekcijas par akadēmisko ētiku, pētījumu metodoloģiju un citiem jautājumiem LU Vēstures un filozofijas fakultātē un LU SZF. Skaidrīte Lasmane ir autore daudziem nozīmīgiem pētījumiem ētikā un filozofijā: “Rietumeiropas ētika no Sokrāta līdz postmodernismam” (1998), “20. gadsimta ētikas pavērsieni” (2004), “Komunikācijas ētika” (2012), mācībgrāmata “Rietumeiropas morāles filozofija” (2006). Kopā ar kolēģiem Augustu Miltu un Andri Rubeni tapusi mācībgrāmata “Ētika” (1989). Skaidrīte Lasmane ir arī vairāku kolektīvo monogrāfiju un rakstu krājumu zinātniskā redaktore.

LU SZF viesojas Slovēnijas Nacionālās asamblejas prezidents Milans Brglezs (Milan Brglez). Viesošanās ietvaros politikas zinātnes studentiem un citiem interesentiem bija iespēja noklausīties lekciju “Eiropas Savienības nākotne un tās pozīcija uz globālās skatuves: no dziļākas kohēzijas lēmumu pieņemšanā līdz efektīvai ārējai rīcībai”, kā arī apspriest ar augsto viesi tādus aktuālus jautājumus kā Eiropas Savienības vieta un loma starptautiskajā sistēmā un nozīmīgākie nākotnes izaicinājumi Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiek diskusija par politikas mediatizāciju un mediju ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem “Vēlēšanas, politika un mediji”. Diskusija ar politikas pētniekiem –LU SZF pētniekiem asoc. prof. Ojāru Skudru un LU prorektoru un LU SZF prof. Jāni Ikstenu.

LU SZF studenti ar Ukraiņu studentiem, kuri projekta “Spring School” ietvaros fakultātē apgūst Eiropas Savienības studijas, tiekas, lai piedalītos “Spring School Concert 2017”. Koncertā tika aicināts piedalīties ikviens students, kas vēlējās dalīties ar saviem talantiem un prezentēt savas tautas kultūru. Pasākuma dalībnieki uzstājas ar muzikāliem priekšnesumiem, dziesmām un dejām.
Foto galerija

Jau desmito gadu pēc kārtas notiek LU SZF Studējošo pašpārvaldes rīkotais pasākums “Ziedonis ķirsī”. Tajā šogad uzstājas grupa “MMMM” un “Podruga” kā arī Dj Ģirts Šolis.
Video

Kinoteātrī K Suns norisinās diskusija “Mediji. Kultūra. Sabiedrība. Kas ietekmē ietekmētāju?”, ko rīko LU SZF sadarbībā ar FS Films.

LU norisinās 12. Baltijas studiju konference Eiropā “Baltijas valstīm 99: pagātne, tagadne, nākotne”, kurā piedalās starptautiskā projekta “Dzīve kopā ar sarežģītām atmiņām un dažādām identitātēm” (“Living Together with Difficult Memories and Diverse Identities” (LIVINGMEMORIES) pētnieki no Somijas, Igaunijas un Latvijas. Projekta “LIVINGMEMORIES” LU pētnieku grupas vadītāja ir profesore Vita Zelče. Pētnieku grupā strādā Laura Ardava, Didzis Bērziņš, Jurijs Ņikišins un Zane Radzobe, Sanita Burķīte un Aija Rozenšteine. LU pētnieku grupas uzdevums projekta ietvaros ir analizēt sabiedrības dzīvi pēc vardarbīgiem konfliktiem, okupācijas, holokausta un represijām, traumatisko pieredzi un jaunas (sa)dzīvošanas un atmiņas uzturēšanas un atražošanas prakses. Projektu LU īsteno Sociālās atmiņas pētniecības centrs – LU SZF SPPI starpnozaru pētnieciskā struktūrvienība.

Latvijas Nacionālās bibliotēkā notiek LU SZF SPPI vadībā izdotā pārskata par tautas attīstību Latvijā 2015/ 2016 “Dzīves meistarība un informācijpratība” atvēršanas svētki. Šajā pārskatā pirmo reizi Latvijā vienkopus analizēta veselībpratība, finanšpratība, ģimeņpratība, politikpratība, medijpratība un kultūrpratība.

LU SZF Politikas zinātnes nodaļas jaunie pētnieki Aleksandra Kjakste, Sigita Struberga un Gunārs Valdmanis asoc. prof. Ivetas Reinholdes vadībā piedalās Fudaņas universitātes (Ķīna, Šanhaja) organizēto Jaunatnes inovāciju un globālās pārvaldības sacensību finālā Astanā, Kazahstānā. Viens no Latvijas komandas pārstāvjiem - Gunārs Valdmanis - pasaules komandas ietvaros izcīna uzvaru, kas nozīmē garantētu iespēju piedalīties nākamā gada finālā. Tas ir 10. ikgadējais šāda veida pasākums, kas tiek realizēts ar ANO Attīstības programmas atbalstu. Šogad sacensību galvenais temats ir enerģētika, ilgtspējīga attīstība un to pārvaldība. Kā viena no vadošajiem žūrijas locekļiem tiek izvirzīta arī LU SZF Politikas zinātnes nodaļas vadītāja asoc. prof. Iveta Reinholde.

Latvijas Televīzijas 7. kanālā (LTV7) demonstrē LU SZF Roberta Vīksnes un studentu Jāņa Ločmeļa, Arta Eglīša un Ričarda Šurkina kopīgi veidoto dokumentālo īsfilmu “Vēstule no Dalbes”.

Jesajas Berlina auditorijā notiek tikšanās ar Hanīnu Džamīlu (Haneen Jameel) - žurnālisti no Irākas. Klātesošie iepazinās ar 27 gadu vecās žurnālistes Hanīnas Džamīlas stāstu par viņas profesionālo darbību Irākā, par iemesliem, kas viņai lika pamest savu valsti un doties bīstamās bēgļu gaitās, uzzināt, kā viņai sokas ar iekļaušanos dzīvē Somijā un kā viņa redz bēgļu stāstu atspoguļojumu Eiropas medijos.

Ekspertu diskusija: Bibliotēku un bibliotekāru iespējas un loma medijpratības veicināšanā Latvijā. Diskusiju organizē LU SZF UNESCO medijpratības un informācijpratības katedra sadarbībā ar partneriem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Kultūras Ministrijas. Diskusija notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Diskusijas ievadā – LU SZF Informācijas pārvaldības nodaļas un Komunikācijas zinātnes nodaļas pētniece Baiba Holma un Guna Spurava stāsta par līdzšinējās izpētes rezultātiem saistībā ar medijpratību (pētījums “Dzīves meistarība un informācijpratība”, kas sagatavots “Pārskata par tautas attīstību” ietvaros) un bibliotekāru lomu tās veicināšanā.

LU SZF viesojas portāla “Delfi.lv” galvenais redaktors, komunikācijas zinātnes doktors Ingus Bērziņš un žurnālists Jānis Domburs.

Kaņepes kultūras centrā notiek pirmais LU SZF referātu cikls “(Ne)sabiedriskie pētījumi”, kurā fakultātes absolventi dalās savos meklējumos un atklājumos, rakstot bakalaura darbu. Pirmais lasījumu cikls veltīts sportam “Ātrāk, augstāk, tālāk – cik vēl?”. Sports ģimenē, politikā un personības izaugsmē – cik dažādos aspektos iespējams analizēt vienu un to pašu jomu.

LU pētnieki programmas ERA.NET RUS PLUS (EU-FP7) projekta “Dzīve kopā ar sarežģītām atmiņām un dažādām identitātēm” (“Living Together with Difficult Memories and Diverse Identities” (LIVINGMEMORIES) ietvaros viesojas Varšavas Universitātē un apmeklē Varšavas nozīmīgākās “atmiņas vietas”.

Latvijas Republikas Valsts prezidents Raimonds Vējonis Rīgas pilī svinīgā ceremonijā prof. Skaidrītei Lasmanei pasniedz Triju zvaigžņu ordeni.

Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā asociētais profesors Ivars Ijabs saņem Cicerona balvu par politisko koncepciju daudzveidīgu un atraktīvu izgaismojumu.

LU SZF norisinās starptautiska zinātniska konference “Riga Readings in Social Sciences (RRSS)”. Pirmo Rīgas lasījumu apakštēma šajā rudenī tiek veltīta pilsoniskās sabiedrības, nevienlīdzības un finansiālās krīzes ietekmei Eiropā.

Ķīnā Harbinas Tehnoloģiju institūtā norisinās starptautisks simpozijs “Vienas jostas, Viena ceļa (One belt, one road iniciative) sadarbībai”, kurā piedalās Politikas zinātnes nodaļas mācībspēki – nodaļas vadītāja asoc.prof. Iveta Reinholde un pasniedzēja Aleksandra Kjakste.

LU SZF ziemassvētku apsveikumi.
Apsveikumi

Kaņepes kultūras centrā notiek otrais LU SZF referātu cikls “Nesabiedriskie lasījumu”, kurā fakultātes absolventi stāsta par interesanto, kas uzzināts rakstot studiju noslēguma darbus. Šoreiz saruna bija veltīta dzīvei sociālajos tīklos.

Noslēdzas lielākais studentu organizētais starptautiskais simpozijs BOBCATSS 2018. Simpozijs jau tradicionāli ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem nozarē, un ik gadu (kopš 1993. gada) pulcē dalībniekus no visdažādākajām pasaules valstīm. Šogad simpoziju apmeklēja 190 dalībnieku, un pasākuma norisi nodrošināja organizatoru komanda 30 cilvēku sastāvā kā no Latvijas, tā Ungārijas. Rīgas simpozija galvenā tēmas ir “Lasīšanas spēks” (“The power of reading”), kas ietver trīs apakštematus - lasītprasme, paradumi un komunikācija; atmiņas institūcijas; tehnoloģiskie risinājumi.

Prodekāne Gita Blaua saņem LU rektora Atzinības rakstu par ilggadēju augsti profesionālu un atbildīgu darbu LU SZF finanšu vadības organizēšanā un infrastruktūras uzturēšanā, pašaizliedzību un lieliskām idejām fakultātes saimniecisko un organizatorisko jautājumu risināšanā, par iniciatīvas bagātu un kompetentu attieksmi, no sirds darot savu ikdienas darbu.

LU SZF notiek padziļinātā tālākizglītības programma “Elektroniskie dokumenti: digitālā saglabāšana”. Izglītības programma par dokumentu digitālās saglabāšanas jautājumiem Latvijā tiek organizēta pirmo reizi un piedāvā unikālu iespēju iegūt zināšanas no Eiropā vadošajiem elektronisko dokumentu ekspertiem. Lasīt lekcijas Latvijā ieradušies Igaunijas Nacionālā arhīva un DLM foruma speciālisti Ph.D. Tarvo Kārbergs un M.Sc. Kuldars Āss.

LU SZF viesojas Apvienotās karalistes parlamenta Pārstāvju palātas spīkeris Džons Berkovs (John Bercow). Džons Berkovs tiekas ar LU SZF dekānu profesoru Juri Rozenvaldu un lasa studentiem lekciju “The role and responsibilities of the Speaker of the United Kingdom House of Commons” (Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas spīkera loma un pienākumi). Lekcijai sekojošo diskusiju vada LU politikas zinātnes profesore Žaneta Ozoliņa.

Latvijas Republikas Labklājības ministrijā notiek darba grupas sanāksme Sociālo darbinieku Profesionālās ētikas kodeksa izstrādei. LU SZF pārstāv asoc. prof. Līga Rasnača, uzņemoties atbildību par sociālā taisnīguma principa īstenošanas izstrādi.

LU SZF studentiem vieslekciju vada pirmais neatkarību atguvušās Latvijas Ministru kabineta vadītājs un juridisko zinātņu doktors Valdis Birkavs.

Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vieslekcija “Latvijas ārpolitikas aktualitātes”. Vieslekcijas laikā ministrs pasniedz Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un LU SZF Politikas zinātnes nodaļas ikgadējo Inovāciju balvu starptautiskās politikas pētniecībā studentam Tilam Indānam.

Politikas zinātnes mācību kursā “Latvijas valdības praktikums” pie studentiem viesojas bijušais Ministru kabineta vadītājs, Saeimas spīkeris un vides aktīvists Indulis Emsis.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiek konference “Runā valsts”. Konferences mērķis ir rosināt pilsonisko sabiedrību diskusijai − cilvēks, valsts, likums un komunikācija šo attiecību izpausmēs un saiknēs. No LU SZF konferencē uzstājas Politikas zinātnes nodaļas asoc. Prof. Ivars Ijabs, UNESCO Medijpratības un informācijas pratības katedras vadītāja Guna Spurava.

Kaņepes kultūras centrā notiek trešais LU SZF referātu cikls “Nesabiedriskie lasījumu”, kurā fakultātes absolventi stāsta par interesanto, kas uzzināts rakstot studiju noslēguma darbus. Šoreiz saruna veltīta visai aktuālai tēmai: “Ko mūsdienās nozīmē būt sievietei? Un ko - vīrietim?”.

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā norisinās Politikas un tiesību Vidzemes reģiona atklātā olimpiāde. Olimpiādes vērtēšanas komisijā piedalās LU SZF dekāns Juris Rozenvalds un pasniedzēja Sigita Struberga. Reģiona vidusskolu jauniešiem tā ir iespēja cīnīties ne tikai par tituliem, bet arī priekšrocībām, stājoties LU SZF Politikas zinātnes nodaļas bakalaura programmā.

LU SZF pasniedzējs Roberts Vīksne, kopā ar studentiem Arti Eglīti un Jāni Ločmeli izveidojuši dokumentālo filmu par pasaulslaveno latviešu supermodeli Gintu Lapiņu, un viņas organizēto nometni “Unlikely models camp”.

Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa viesojas Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmijā.

LU SZF Politikas zinātnes nodaļā viesojas Kanādas Sīmona Freizera universitātes profesors Aleksandrs Moens (Alexander Moens).

Politikas zinātnes nodaļas mācībspēki un studenti pulcējas konferencē “Eiropa. Pēc 100 Pirms”. Konference pulcē pārstāvjus no valstīm, kuras parādījās Eiropas politiskajā kartē Pirmā pasaules kara beigās. Eksperti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no Austrijas, Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ukrainas un citām valstīm sniedz savu redzējumu un dalās ar labās prakses piemēriem, ko šīs valstis tagad un nākamajos 100 gados var dot Eiropai - mieram, demokrātijai un izaugsmei.

Kaņepes kultūras centrā notiek ceturtais LU SZF referātu cikls “Nesabiedriskie lasījumu”. Šoreiz saruna veltīta visai aktuālai tēmai ar ko saskaramies ikkatrs savā ikdienā: “Ko lasīt? Kā lasīt? jeb Lasīšanas paradumi”.

LU SZF SPPI vadošais pētnieks Didzis Kļaviņš piedalās EL-CSID darba grupā “Diplomātija un attīstība: tendences un izaicinājumi Eiropai un tās partneriem”.

LU SZF notiek žurnāla “Latvijas intereses Eiropas Savienībā” jaunā izdevuma prezentācija.

LU SZF studente Sindija Bukša iegūst 1. vietu starptautiskās studentu sporta spēlēs SELL XXXIV ar rezultātu 11, 75 (100 m).

LU Humanitāro un sociālo zinību centra konferenču zālē notiek valsts pētījumu programmas “Inovācija un ilgtspējīga attīstība: Latvijas pēckrīzes procesi globālā kontekstā” (VPP SUSTINNO) konference.

Kolektīvo monogrāfiju sērijas “Inovācijas un ilgtspējīga attīstība Latvijā” atklāšana.
Lasīt vairāk

Toronto (Kanādā) notiek Starptautiskās sociologu asociācijas rīkotais XIX Pasaules kongress socioloģijā. Diskusiju centrālā tēma skar jautājumus par varas un vardarbības dažādajām izpausmēm sociālajās struktūrās un attiecībās, saistībā ar rasi, dzimumu, nabadzību, karu, piespiedu migrāciju, koloniālismu, pirmiedzīvotāju un minoritāšu diskrimināciju. Kongresā piedalās LU SZF Socioloģijas nodaļas asoc. prof. un LU SZF SPPI vadošā pētniece Baiba Bela, pētījumu virzienā “Biogrāfija un sabiedrība” sniedzot referātu par ētikas problēmām jūtīgu sociālu grupu izpētē.

Notiek pirmā Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola, kurā vairāk kā 30 dalībniekiem ir iespējams iegūt jaunas zināšanas un prasmes par to, kā mūsdienu informācijas tehnoloģijas izmantojamas humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu veikšanai. Pirmā Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola tiek organizēta sadarbojoties Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, LU SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļai, LU Humanitāro zinātņu fakultātei un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtam.

Sociologi Kalnciema kvartālā diskutē par Āgenskalna tirgus attīstību. Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programma Ilgstpējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) sadarbībā ar Kalnciema kvartālu rīko zinātniski-praktisku semināru ar mērķi rast praktiskus ieteikumus un rīcībpolitikas priekšlikumus Āgenskalna tirgus ilgtspējīgai attīstībai un radošai revitalizācijai.

Politikas zinātnes nodaļas mācībspēki un studenti piedalās starptautiskā konferencē “Rīga Conference 2018”. Tā ir veltīta drošības politikai reģionālā un globālā līmenī. Konference vieno dažādu pasaules valstu diplomātisko dienestu pārstāvjus, drošības ekspertus un pētniekus.

LU Mazajā aulā atklāta apjomīgā kolektīvā monogrāfija “Latvijas mediju vides daudzveidība”, kurā pirmoreiz tik plašā apjomā analizēta Latvijas plašsaziņas līdzekļu situācijas kopaina, akcentējot stiprās un vājās puses. Pētījums tapis LU un Kultūras ministrijas efektīvās sadarbības projektā. Monogrāfijas autori ir LU SZF SPPI pētnieki un Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēki, savukārt grāmatas izdevējs ir LU Akadēmiskais apgāds.

LU Akadēmiskā centra Dabas mājā notiek jaunatnes forums “Medijpratība algoritmu laikmetā: jaunatnes formula”. Forums pulcēja mediju ekspertus un jauniešus no visas pasaules. Forumā mediju pētnieki un praktiķi dalījās ar idejām, aktuālu pētījumu rezultātiem un radošiem projektiem medijpratībā. Forumā tika akcentēta jauniešu nozīme medijpratībā un tika atgādināts, ka šai prasmei jāpiemīt šodien, jo medijpratība nav koncepts nākotnē.

Kaņepes kultūras centrā atgriežas LU SZF ar referātu ciklu “LU SZF lasījumi”. Šoreiz vārds politikas zinātnes nodaļai un tās studentiem, lai stāstītu par Latvijas “Politikas nacionālajām īpatnībām”.

Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu saņem LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas asoc. prof. Ābrams Kleckins.

Latvijas Ārpolitikas institūts Latvijas ārlietu simtgades projekta ietvaros ir dāvājis Latvijai un tās sabiedrībai rakstu krājumu: “Latvijas ārlietu simtgade. Scenāriji nākotnei”. Viens no grāmatas autoriem ir LU SZF un LU SZF SPPI vadošais pētnieks Didzis Kļaviņš, kurš aprakstījis diplomātiskās prakses transformāciju Latvijā.

“Kultūras teorijas un vēstures” kursa studentiem bija iespēja dzirdēt Oksfordas universitātes Jesajas Berlina mantojuma pētnieka Dr. Marka Potla (Mark Pottle) lekciju “Jesaja Berlins brīvības filozofs”.

Bebrenes muižā tiek atklāta Nacionālās enciklopēdijas elektroniskā versija. Tās sagatavošanā iesaistīti daudzi simti cilvēku, viņu vidū ir arī LU SZF fakultātes mācībspēki un pētnieki, kuri ir savu nozaru eksperti. Nozares šķirkļus enciklopēdijai sagatavojuši: Baiba Bela, Jurijs Ņikišins, Renārs Felcis, Miķelis Grīviņš, Anna Stepčenko, Brigita Zepa, Līga Rasnača, Skaidrīte Lasmane, Viesturs Zanders, Liene Viļuma, Ivars Ijabs, Toms Rostoks, Iveta Reinholde, Didzis Kļaviņš.

LU Bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4, notiek Eiropas Savienības Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās teritoriālās sadarbības programmas projekta ”Sociālā spēcināšana reģionos” (SEMPRE) noslēguma grāmatas “Sociālā spēcināšana rīcībspējai un pārmaiņām” prezentācija.

Grāmata “Latvijas mediju vides daudzveidība” ieguvusi nomināciju kategorijā “Zinātniskā literatūra”. Konkursa “Zelta ābele” koncepciju veido izpratne par grāmatu kā mākslas darbu, kas atklāj tās satura un formas māksliniecisko veselumu. Konkursa mērķis ir arī veicināt grāmatu izdošanas profesionālā un mākslinieciskā līmeņa izaugsmi, kā arī attīstīt lasītāju izpratni par grāmatu mākslu. “Zelta ābeles 2018” apbalvošanas ceremonija notiks 2019. gada martā.

80 dzimšanas dienu – svin LU SZF emeritētā prof. Skaidrīte Lasmane.
Jaunākā intervija ar Skaidrīti Lasmani

LU SZF Politikas zinātnes nodaļas vadītāja, biedrības “Latvijas Politologu biedrība” valdes priekšsēdētāja Iveta Reinholde Viļņā piedalās akadēmiskā diskusijā “Rail Baltica – Baltijas sadarbības tests. Kā veicas?”.

Politikas zinātnes nodaļā studentiem ir iespēja noklausīties Eiropas Parlamenta biroja vadītājas Martas Rībeles vieslekciju par aktuālajiem Eiropas Savienības jautājumiem.

Asoc.prof. Iveta Reinholde piedalās starptautiskā konferencē “GENDER EQUALITY IN STI: PROGRESS AND CHALLENGE” Viļņā. Asoc.prof. I. Reinholde konferences ietvaros prezentē LZP projekta “Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu” sākotnējos fokusgrupu rezultātus par drošības subjektīvo uztveri un cik lielā mērā dzimumu līdztiesības rīcībpolitika palielina vai samazina subjektīvo drošības uztveri.

Latvijas Okupācijas muzejā notiek sarīkojums, kurā tiek pirmpublicēta LU SZF komunikācijas zinātnes doktora studiju programmas studenta Oskara Gruziņa atrastā 1949. gada 25. marta padomju deportāciju fotogrāfija. Oskars Gruziņš fotogrāfiju atrada 2018. gada 25. jūlijā mutvārdu vēstures zinātniskās ekspedīcijas laikā, vācot materiālus savam promocijas darbam un veicot pētījumu Marijas Sklodovskas-Kirī mācību inovatīvajā projektā “Karā dzimušie bērni – pagātne, tagadne un nākotne” (“Children Born of War – Past, Present and Future”, CHIBOW). Fotogrāfijā redzama Ventspils dzelzceļa stacija 1949. gada 25. martā pirms vilciena ar represētājiem cilvēkiem atiešanas uz Sibīriju.

LU Senāts LU SZF profesoram Aivaram Tabunam piešķir LU emeritus profesora goda nosaukumu.

Politikas zinātnes nodaļā viesojas Kanādas vēstnieks Kevins Rekss (Kevin Rex).

LU SZF Domes sēdē uz četriem gadiem dekāna amatā ievēlēts Dr.sc.pol., prof. Jānis Ikstens.

Par reklāmas projektu vadības gaišo un tumšo pusi, kā arī par klienta skatījumu un vajadzībām komunikācijas zinātnes studentiem stāsta Tele2 Latvia un Zelta Zivtiņa zīmola vadītājs Latvijā Agris Rencis.

Kaņepes kultūras centrā notiek LU SZF referātu cikls “SZF lasījumi”, kurā fakultātes absolventi stāsta par saviem pētījumiem un ko no tiem var mācīties sabiedrība kopumā. Šoreiz vārds Informācijas pārvaldības studentiem, lai runātu par “Informācijas lietošanas paradumiem mūsdienu tehnoloģiju vidē”.

Erasmus augstskolu mācībspēku un darbinieku mobilitātes programmas ietvaros LU SZF viesojas Veliko Tirnovas Kirila un Metodijas universitātes asociētā profesore Teodora Kaleinska (Teodora Kaleinska) no Bulgārijas.

LU SZF asoc. prof. Baiba Bela vada semināra “Sociālās pārmaiņas un atbildība” ceturto diskusiju, rosinot domāt par to, ko nozīmē būt latvietim globālā pasaulē. Asoc. prof. Baibas Belas uzstāšanās balstīta uz Diasporas un migrācijas pētniecības centrā nule kā tapušajiem pētījumiem “Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas” un “Atgriešanās apstākļi un nosacījumi”. Lekcija balstīta pieredzē, kopā ar kolēģiem no muzeja “Latvieši pasaulē” veidojot izstādi “ES (ARĪ) ESMU LATVIETIS”, kas 2018. gada vasarā bija redzama Rīgā, ziemā Daugavpilī un drīz būs skatāma Liepājā. Izstāde piedāvā paskatīties uz diasporas identitātes tēmu caur muzeja lietām - priekšmetiem, dokumentiem, fotogrāfijām un dzīvesstāstiem, parādot, kā dažādas ikdienišķas lietas kļūst simboliskas un materializē piederību.

Viesprofesora Džona Lubāna tālākizglītības kursā “Līderība un literatūra: organizāciju uzvedības izpēte” viesojas Tautes frontes līderis Dainis Īvāns. Dainis Īvāns dalās atmiņās un savā pieredzē par vadīšanu un sekošanu. Viena no viņa atziņām: nav tik daudz svarīgi, ka ir līderis, bet ir svarīgi, ka ir otrs, kas pieceļas. Līdera uzdevums ir iedvesmot atbalstītājus, jo tikai kopā var izdarīt lielas lietas.

LU SZF ar notikušo simulācijas spēli noslēdzas Politikas zinātnes nodaļas organizētā Politikas un tiesību valsts olimpiāde. Jauniešiem šajās sacensībās bija iespēja cīnīties ne tikai par tituliem, bet arī priekšrocībām, stājoties LU SZF Politikas zinātnes nodaļas bakalaura programmā.

LU Akadēmiskā centra Dabas mājā notiek vērienīgas debates starp Latvijas augstskolu studentiem no Rīgas, Liepājas, Valmieras un Jelgavas un Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidātiem. Pasākumā piedalās vairāk nekā 160 Latvijas jaunieši un 13 politisko partiju pārstāvji. Debates rīko Latvijas Politologu biedrība sadarbībā ar EP biroju Latvijā, Latvijas Studentu apvienību un LU SZF Politikas zinātnes nodaļu.

Ar raksta publikāciju un uzstāšanos konferencē Kolumbijas universitātē Ņujorkā noslēdzas LU SZF SPPI vadošās pētnieces Ieva Birkas mobilitāte ASV.

Politikas zinātnes nodaļas studenti Roberts Kits un Ričards Ozoliņš iegūst 2. vietu NATO samita simulācijas spēlē. Galvenā balva- iespēja apmeklēt NATO galveno mītni Briselē. Simulācijas spēle tiek organizēta, lai atzīmētu Latvijas dalības NATO 15. gadadienu un alianses 70. gadadienu. Spēles mērķis - veicināt zināšanas un interesi par NATO un starptautiskās drošības un aizsardzības politikas jautājumiem, izpratni par NATO lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī sekmēt erudīcijas spēju uzlabošanos.

Politikas zinātnes nodaļas vadītājai asoc.prof. Ivetai Reinholdei pasniegta prestižā Alenas Brunovskas balva par izcilību akadēmiskajā darbā. Balva tiek piešķirta mācībspēkiem, kas nemitīgi pilnveido studiju kursus, tā nodrošinot to atbilstību darba tirgus vajadzībām, kā arī aktīvi publicē pētniecības rezultātus, tā palīdzot valsts pārvaldei pilnveidoties. Šādu balvu līdz šim nav saņēmis neviens Latvijas augstākās izglītības iestādes docētājs, līdz ar to balvas piešķiršana tiešs apliecinājums LU piedāvātajai studiju kvalitātei politikas zinātnes jomā.

Saeimas namā jau astoto gadu ciemojas žurnālistikas studenti no LU SZF, lai praktiski apgūtu reportiera iemaņas un klātienē iepazītu žurnālista darba specifiku parlamentā.

Atvērto durvju dienu uzsaukums topošajiem bakalauriem un maģistriem.

LU SZF Politikas zinātnes nodaļas studenti Roberts Kits un Helēna Mūrniece aizvada pirmās divas jūlija nedēļas Vācijā, kur piedalās Rostokas Universitātes organizētā starpdisciplinārajā vasaras skolā “Summer Academy (Re-)Unification”, kas veltīta valsts atkalapvienošanas jautājumiemiem, balstoties uz Vācijas piemēra.

LU SZF studente un 2018. gada labākā vieglatlēte Sindija Bukša 14.jūlijā Zviedrijā tiek kronēta par Eiropas U-23 čempioni 200 metru sprintā.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiek Otrā Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola, kuras galvenais temats ir programmēšanas un kodēšanas pamati.

Politikas zinātnes nodaļas studenti un asoc.prof. Iveta Reinholde piedalās starptautiskā konferencē Indonēzijā.

Palestīnas ārlietu ministra vietnieces Eiropas jautājumos Dr. Amal Jadou (Amal Jadou) vieslekcija.

Viļņā norisinās starptautiska konference “Comparing the Baltics: New Agenda for Political Science”, kas pulcē Baltijas valstu politikas zinātnes pētniekus. Konferences mērķis ir iepazīties ar citās Baltijas valstīs veiktajiem pētījumiem un to rezultātiem, kā arī vienoties par turpmāko sadarbību pētniecības projektu ietvaros. Latviju pārstāv prof. Žaneta Ozoliņa, asoc.prof. Iveta Reinholde un doktorants Harijs Kārkliņš.

LU SZF notiek Armēnijas ārlietu ministra Zohrabu Mnatsakanjanu (Zohrab Mnatsakanyan) vieslekcija.

LU SZF Komunikācijas zinātnes studenti un UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedra uzsāk jaunu kustību un pasākumu ciklu 9. –12. klašu audzēkņiem “Medijpratējs”. Pirmais “Medijpratēja” pasākums ar nosaukumu “Influencerpratība” notiek Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Izdevuma “Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2017./2018. Sabiedriskā labuma radīšana un kolektīvo resursu nosargāšana Latvijā” atvēršana. Pārskats veltīts svarīgai un Latvijā maz pētītai problemātikai par sabiedriskā labuma radīšanu un aizsardzību Latvijā un to ietekmējošajiem faktoriem.

LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas trešā kursa studenti apmeklē Augstāko tiesu, lai iepazītos ar Latvijas tiesu sistēmu.

Jesajas Berlina auditorijā notiek ASV mediju un medijpratības ekspertes Katerīnas Vogtas (Kateryna Vogt) lekcija. Tajā tiek stāstīts par medijpratību, digitālās informācijas pārbaudes tehnikām, metodēm un rīkiem. Katerīna Vogta runā par dezinformāciju un stāsta par aizspriedumiem un stereotipiem un to, kas padara mūs neaizsargātus pret dezinformāciju.
Saruna ar medijpratības eksperti Katerīnu Vogtu

Latvijas Institūtā norisinās vecāko klašu skolēnu un studējošo jauniešu diskusija “Mans Latvijas tēls”. Tajā piedalās LU SZF Politikas zinātnes nodaļas bakalaura un maģistra programmu studenti. Pasākums tiek rīkots ar mērķi noskaidrot, kādu Latviju redz mūsu valsts jaunā paaudze. Sarunas centrālā tēma – kas un kāds ir Latvijas tēls, un kādi ir nozīmīgākie izaicinājumi Latvijas tēla veidošanas procesā.

VEF kvartāla Kamerzālē notiek komunikācijas aģentūras A. W. Olsen & Partners partneres un LU SZF docentes Olgas Kazakas “Pirmās PR grāmatas” atklāšanas svētki.

Politikas zinātnes nodaļas mācībspēki un studenti piedalās starptautiskā konferencē “Riga Conference 2019”, kas veltīta drošības politikai reģionālā un globālā līmenī. Konference vieno dažādu pasaules valstu diplomātisko dienestu pārstāvjus, drošības ekspertus un pētniekus.

Rīgas starptautiskā kinofestivāla (RIGA IFF) ietvaros “Cafe Film Noir” telpās tiek atklāta izdevniecības “Aminori” grāmata “Kinomāna slimības vēsture”, kas ir kino pētnieka Viktora Freiberga personisks stāsts.

Ebreju Universitātes profesors Arje Marcelo Kacovičs (Arie Kacowicz) uzstājas ar lekciju par Izraēlas ārpolitiku mūsdienās.

LU pirmo reizi iekļauta prestižā pasaules universitāšu reitinga “Times Higher Education” klasifikācijā - sociālās zinātnes, ieņemot 601+ vietu, kā informē reitinga veidotāji. Reitings izceļ universitātes, kas ir vadošās socioloģijas, ģeogrāfijas, politikas un starptautisko studiju, kā arī komunikācijas un plašsaziņas līdzekļu studiju priekšmetos.

LU SZF notiek ceļojošās izstādes “Fake ≠ Fact” atklāšana, pēc kuras Jesajas Berlina auditorijā visi interesenti tiek laipni aicināti uz Ziemeļvalstu žurnālistu centra valdes locekļa un vecākā padomnieka Leifa Lensmana (Leif Lonsmann) vieslekciju par medijpratības jautājumiem.

LR Ārlietu ministrijā tiek atklāta monogrāfija “Latvijas Eiropas ceļš: 15<30<100”. Izdevuma satura tapšanā līdzās citiem autoriem piedalījušies Politikas zinātnes nodaļas mācībspēki – prof. Žaneta Ozoliņa, asoc. prof. Ivars Ijabs un asoc. prof. Daunis Auers.

Otrais “Medijpratēja” pasākums ar nosaukumu “TikTok-pratība” notiek Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Jesajas Berlina auditorijā notiek atklātais simpozijs “Dezinformācija, medijpratība un sociālo mediju regulācija”, kurā Latvijas pētnieki kopā ar rīcības un viedokļu līderiem un Eiropas valstu partneriem prezentē pētījumus un diskutē par medijpratību un dezinformāciju digitālajā telpā.

Pasniedzējs Rolands Tjarve pirms eksāmena atsavina špikerus.

Viktors Freibergs Latvijas Televīzijas 1 raidījumā 1:1.
Gundars Rēders intervē Viktoru Freibergu. Intervija no ltv.lsm.lv

Ēnu diena SZF.

Partiju apvienības “Attīstībai/Par” valdes locekļa Edgara Jaunupa vieslekcija – “Koalīciju veidošanās process, tā aizkulises”.

Politikas zinātnes nodaļas studentiem vieslekciju par ASV vēlēšanām sniedz University of Maryland politisko zinātņu profesors Tomass F. Šellers (Dr. Thomas F. Schaller).

Savās zināšanās ar komunikācijas pirmkursniekiem dalās pasākumu un influenceru mārketinga guru ar vairāk kā 10 gadu pieredzi nozarē – Deniss Ševeļovs no komunikācijas aģentūras Golin Rīga.

Lai mazinātu riskus LU personālam, studējošajiem, viesiem un apmeklētājiem inficēties ar Covid-19 tiek pārtraukts studiju process klātienē.

Pirmā attālinātā nodarbība Zoom platformā LU SZF studentiem ir notikusi pasniedzējas Lolitas Stašānes vadītajā kursā.

LU SZF notiek tiešsaistes Atvērto durvju diena “Reāli virtuāli”. Visu par un ap studijām, iestājeksāmeniem, studiju programmām, studentu dzīvi un karjeras iespējām stāsta un uz jautājumiem atbild studiju programmu direktori, studenti, pasniedzēji un dekāns.

LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja un kino zinātnieka Viktora Freiberga grāmatai “Kinomāna slimības vēsture” tiek piešķirta Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā 2020. gadā.

Satversmes tiesa attālinātā tiesas sēdē skata lietu par garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa atbilstību Satversmei, kurā savu viedokli sniedza arī LU SZF asociētā profesore Baiba Bela.

Video tiešraides cikls “Ienāc LU”. Kopā ar Sindiju Bokāni ir iespēja tiešsaistē paviesoties LU SZF!
Video

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja un Ārējo sakaru koordinatore Aleksandra Kjakste stažējas Oxford Group uzņēmumā SIA Oxford Research Baltics.

Ph. D. Havjēra Landesa (Xavier Landes) atklātā lekcija “The Welfare State Between Equality, Community and Efficiency” Zoom platformā.

Latvija ir veiksmīgi noslēgusi dalību Eiropas Sociālā pētījuma (European Social Survey, ESS) 9. kārtā, kura norisi Latvijā koordinēja LU SZF pētnieku komanda J.Nikišina vadībā. Pētījuma dati ietver atbildes uz vairāk nekā 150 anketas jautājumiem, kas ļauj novērtēt Eiropas valstu iedzīvotāju attieksmi un uzvedību dažādās jomās. Tās ir - plašsaziņas līdzekļu patēriņš, institucionālā un sociālā uzticēšanās, demokrātija, valdība un politika, identitāte, veselība un labklājība, diskriminācija, imigrācija, reliģija, cilvēku pamatvērtības u.c.
Pētījuma dati

Politikas zinātnes 1. kursa studenti izstrādājuši pētījumu par Latvijas sabiedrības skatījumu uz Covid-19 pandēmiju. Aptaujāti vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju, no kuriem vairums uzskata, ka valdība rīkojusies veiksmīgi pandēmijas ierobežošanā, taču vienlaikus atzīst, ka komunikācija varētu būt vēl veiksmīgāka un būtu nepieciešams sniegt plašāku finansiālo atbalstu atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem.

LU migrācijas pētnieki publiskojuši Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) pagājušajā gadā īstenotos pētījumus.
Pētījumu ziņojumi

Izlaidumu prieks!

LU SZF SPPI vadošais pētnieks Didzis Kļaviņš piedalās “The European Consortium For Political Research” (ECPR) konferencē, ka notiek digitālajā vidē.

Labklājības ministres Ramonas Petravičas vieslekcija.

Par LU fonda administrētās stipendijas "Ceļamaize" stipendiātiem 2020./2021. gadā kļuvuši arī LU SZF pirmkursnieki - Lāsma Ločmele, Paula Silava, Līga Runčis, Marta Zirnīte un Gunda Oja.

LU SZF bakalaura studiju kursā “Reklāmas kampaņas” ar vieslekciju uzstājas stratēģijas, mārketinga, komunikāciju un zīmolvedības praktiķis ar 20 gadu pieredzi reklāmas un radošajās nozarēs - Zigurds Zaķis.

LU SZF pieņemts lēmums pāriet uz attālināto studiju procesu. Daži lekciju kursi, kuru īstenošanai kategoriski nepieciešama LU SZF infrastruktūra, tiks docēti klātienē, ņemot vērā valdības noteiktos ierobežojumus.

Ar Zoom lekciju “Kā ķīnieši uzzina, kas notiek Ķīnā? Ķīnas Tautas Republikas varas komunikācija ar sabiedrību” uzstājas etnoekologs Kārlis Rokpelnis.

LU vienā no prestižākajiem pasaules universitāšu reitingiem Times Higher Education by Subject (THE) iekļauta četrās kategorijās, kurās novērtēta visaugstāk no Latvijas augstskolām. Sociālo zinātņu vērtējumā tā gada laikā pakāpusies no 601+ vietas uz 501. – 600.vietu un arī ir līdere no Latvijas augstskolām pēc vērtējuma.

Iznācis SZF studentu veidots žurnāls “Avantūra”. Pirmajā numurā lasiet par Covid-19 ietekmi uz kultūru un teātri, aktuālām naudas taupīšanas iespējām, par to, kāpēc Latvijā nevienam restorānam nav slavenās Michelin zvaigznes, kā arī kādi ir ieguvumi, mostoties piecos no rīta. Lielā intervija ar LTV ziņu diktoru Jāni Gesti.
Žurnāla digitālā versija

Apvienojoties 5 zinātkāriem un aktīviem LU SZF studentiem, radies podkāsts jeb aplāde “Info-Dēmija”. Tajā kopā ar žurnālistiem, pētniekiem, pasniedzējiem un citiem ekspertiem tiks runāts par medijpratību, dezinformāciju, nepatiesām ziņām un visu, ar ko sociālajos tīklos nākas saskarties ikvienam no mums.

Ziemassvētku apsveikums.
Video

Tiešsaistē notiek Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekta “Latvijas mediju ekoloģija: Ceturtās industriālās revolūcijas izraisīto pārmaiņu analīze” sēde, kas veltīta projektā izstrādātās kolektīvās monogrāfijas "Latvijas mediju ekoloģija 2020. gada pandēmijas krīzē" rezultātu prezentēšanai.

“Pārskata par tautas attīstību 2019/2020. Latvijas Eiropeizācija” atklāšanas pasākums un paneļdiskusija. Pētījums veltīts nozīmīgai tēmai – kā dalība Eiropas Savienībā ietekmējusi Latvijas valsti, ekonomiku un sabiedrību. “Lai gan sabiedrībā notikusi plaša mēroga pārorientācija eiropeisko vērtību virzienā, Latvijas dalība ES nav panākusi būtiskas pozitīvas pārmaiņas cīņā pret valstī iesīkstējušo nabadzību, nevienlīdzību un lauku panīkumu. Šīs problēmas var risināt tikai ar valsts reformu palīdzību, kuras jāveic valdībai,” norāda izdevuma galvenais redaktors, LU SZF asoc. prof. Daunis Auers. Pārskats izdots, turpinot tradīciju paust neatkarīgu ekspertu viedokli par aktuālām sociālām, ekonomiskām un politiskām problēmām Latvijā no tautas attīstības perspektīvas.

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes ikgadējā starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Zinātniskie lasījumi” uzstājās LU SZF komunikācijas zinātnes doktorants un Komunikācijas studiju nodaļas lektors Roberts Vīksne ar referātu “Digitālais arhīvs un mākslīgais intelekts: sejas atpazīšana foto dokumentos”.

LU 79. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros notiek LU SZF SPPI īstenotā Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekta “Dezinformācijas un sazvērestību radītie riski demokrātijai: Latvijas pieredzes pārlūkošana” sekcija, kurā izskanēja vienpadsmit ziņojumi.

Tiešsaistē Zoom platformā un LU SZF Facebook kontā norit LU 79. Starptautiskās zinātniskās konferences sesija „Gatavi pārmaiņām? Kopīgo resursu ilgtspējīga pārvaldība”, kurā LU SZF SPPI pētnieku komanda iepazīstina ar aktuālajiem pētījumiem LZP finansētajā projektā „Gatavi pārmaiņām? Kopīgo dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība”.

Politikas zinātnes nodaļas studenti piedalās diskusijā ar Latvijas vēstnieci Vācijā Ingu Skujiņu, Vācijas vēstnieku Latvijā Kristiānu Heltu (Christian Heldt). Diskusiju organizē Konrāda Adenauera fonds Baltijas valstīs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļu.

Iznāk LU SZF studentu veidotā žurnāla “Avantūra” maija numurs! Tajā ir intervijas ar komiķi, grupas “Singapūras Satīns” dalībnieku, aktieri un pasākumu vadītāju Edgaru Bāliņu un pandēmijas laikā radušos atraktīvo puišu grupu “Citi Zēni”.

Šogad LU SZF izlaidumi tiek svinēti pavisam neparasti!

LU SZF docētāja Klinta Ločmele absolvē Distinguished Humphrey Fellowship programu “Media and information” Vašingtonas Universitātē Sietlā (ASV). Lekcijas un tikšanās ar pētniekiem un nozares profesionāļiem no ASV ļauj padziļināt zināšanas par mediju, medijpratības un dezinformācijas pētniecību, kā arī iepazīt inovatīvas metodes praktiskiem medijpratības treniņiem.

Izdots vērtīgs papildinājums sociālā darba profesionālajai literatūrai. Labklājības ministrijas ESF projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros ir sagatavota kolektīvā monogrāfija “Sociālais darbs ar gadījumu”, kas iespiesta divos sējumos “Sociālais darbs ar gadījumu: Prakse teorijā” un “Sociālais darbs ar gadījumu: Teorija praksē”. Tā sagatavošanā nozīmīgu pienesumu, izstrādājot saturu un radot vairākus rakstus, sniegusi LU SZF Sociālā darba programmas docente, supervizore Ieva Ozola.